Patlaban nav jēgas cīnīties ar ēnu ekonomikas apkarošanu, jo valdība dara visu, lai uzņēmējus izdzītu no legālā sektora, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā par ēnu ekonomikas apkarošanu apgalvoja ekonomiste Jevgenija Zaiceva.
Komentējot situāciju, ka dažādos pētījumos par ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā skaitļi atšķiras, piemēram, konsultantfirmas "ATKearny" 2009.gada nogalē veiktajā pētījumā minēts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) ir 39%, turpretī Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) šis skaitlis ir 12%, Zaiceva pauž uzskatu, ka nav skaidrs, kādas metodes izmantotas šo skaitļu aprēķināšanai.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien NATO Parlamentārās asamblejas sesijas Ekonomikas un drošības komitejas sanāksmē sacīja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars no 12% jau pieaudzis līdz 19%.
"Es neapšaubu CSP datus, jo tajos ir apkopota informācija, kas valstij iegūstama no legālā sektora, bet "ATKearney", šķiet, rēķina klāt arī kontrabandu, narkotikas, prostitūciju u.c. nelegālās darbības, ko CSP līdzekļu trūkuma dēļ nevar aprēķināt. Tomēr patlaban svarīgākais nav ēnu ekonomikas īpatsvars, bet gan jautājums, vai ir jēga cīnīties ar ēnu ekonomiku un vai varam nodrošināt, ka esošo ēnu ekonomikas īpatsvaru ir iespējams legalizēt, kas šķiet apšaubāmi valdības rīcības dēļ," uzsver Zaiceva.
Uz to Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas departamenta direktors Juris Stinka atbildēja, ka ēnu ekonomikas apkarošanu varētu veicināt aktīvāka sabiedrības iesaistīšanās problēmas risināšanā
"Ja gadījumā kāds mana, ka FM ēnu ekonomikas apkarošanā dara kaut ko nepareizi, tiem vajadzētu ieteikt, kā šo problēmu risināt," uzsvēra Stinka.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle apgalvoja, ka, saasinot sabiedrības uzmanību uz šo problēmu, ir paveikti arī labi darbi, piemēram, kontrabandas apkarošana ir devusi labumu, jo ienākumi no akcīzes nodokļa tabakai sāk pieaugt. Tajā pašā laikā Egle norādīja, ka, piemēram, prostitūcijas legalizēšanas problēma jau pastāv sen un arī šo jautājumu vajadzētu risināt, jo tie ir pietiekami lieli resursi, kas iet secen Valsts kasei.
Tomēr Zaiceva uzsvēra, ja valsts neatgūs uzticību, nodokļu iekasēšana nepaaugstināsies.
Jau ziņots, ka valdība aprīļa otrajā pusē pieņēma Finanšu ministrijas (FM) virzīto pasākumu plānu ēnu ekonomikas mazināšanai, paredzot darbības vairākos virzienos. Plāns paredz septiņus uzdevumus, kurus īstenojot samazināsies iespēja legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, tiks apgrūtināta iespēja darījumos lietot skaidru naudu un būs veicināta labprātīga nodokļu nomaksa.