Vairākas Latvijas pašvaldības, tajā skaitā bagātākās, iekļuvušas nodokļu parādos un nav spējušas norēķināties arī par savām saistībām, proti, iesāktajiem projektiem.
Rīgai šāda situācija ir gājusi secen, tomēr Latvijas galvaspilsēta ir spiesta mocīties ar citu problēmu – privātpersonas un dažādi uzņēmumi palikuši tai parādā nodokļu maksājumus. Šogad konstatēta satraucoša, tomēr loģiska tendence – parāda summa ir divreiz lielāka nekā pērn.
Rīgas domes Finanšu departamenta direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks uzreiz atbild, ka pilsēta savas saistības pilda, spēj par tām norēķināties un arī turpmāk spēs. Šogad viens no lielākajiem maksājumiem ir par Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecību, kam norēķinu termiņš sākas 15. jūlijā. Šogad domei jāsamaksā 8 490 877 lati.
Savukārt fizisko un juridisko personu nekustamā īpašuma nodokļa parāda veidošanos viņš komentē lakoniski: "Tāda situācija rodas ekonomiskās situācijas dēļ. Cilvēkiem nav iespēju maksāt." Ja parāds jau uzkrājies, pašvaldība prasa to samaksāt. Ja parāds vēl nav izveidojies, bet ir skaidrs, ka cilvēkam vai uzņēmumam būs grūtības norēķināties, laikus tiek meklēts kompromiss, skaidro A. Konošonoks.
Domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieka vietniece Ināra Papina skaidro, ka vispirms tiek izvērtēts parāda lielums, jo pret kavētājiem uzreiz parāda piedziņas process netiek vērsts. Privātpersonas un juridiskās personas iekrājušas kopumā nepilnus deviņus miljonus latu lielu nekustamā īpašuma nodokli. "Tas ir liels parāds, divreiz lielāks nekā pagājušajā gadā," atzīst I. Papina. Viņa skaidro, ka iestādēm kārtējo maksājumu termiņš ir 17. maijs. Tāpēc šajā laikā parādu summa mēdz uzlēkt itin augstu, bet krītas pēc šā datuma, kad fiziskās personas sāk norēķināties. Dome ierosina daudzus piedziņas procesus, bet I. Papina ir spiesta atzīt, ka rezultāts kopš pagājušā gada diemžēl ir neapmierinošs. Ja agrāk parādu piedziņas procesa sākumā nemaksātāji sāka norēķināties ar pašvaldību, tad tagad lietas nonāk jau līdz tiesu izpildītājiem un pat līdz īpašuma atsavināšanai. "Tādu gadījumu ir arvien vairāk," konstatē I. Papina.
Šogad maijā vislielākais parāds kopā ar kavējuma naudu reģistrēts SIA Extron Baltic – 154 208 lati. Pēc pieejamās informācijas, uzņēmums nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu, pārvaldīšanu un ekspluatācijas pakalpojumiem. Piemēram, lielākie parādnieki ir maksātnespējīgā SIA Sala – 134 963 lati, maksātnespējīgā SIA Baltic park – 106 139 lati, SIA Bikstu 7 – 104 824 lati. Parādnieku skaitā nonākušas arī četras privātpersonas, un viņu kavētie maksājumi ir, sākot no nepilniem 30 000 latu līdz pat 79 000 latu. Uz šā fona par mazu parādu var uzskatīt SIA MBC Invest nenomaksātos 25 712 latus. Parādnieku sarakstā ir arī a/s Viesnīca Latvija ar 32 116 latiem, Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze ar 33 812 latiem, SIA Ķeizarmežs ar 36 399 latiem, a/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca ar 37 128 latiem un citi.