Pasaules Banka (PB) Latvijas valdībai piedāvā būtiskas izšķiršanās un sāpīgus risinājumus sociālajā jomā, ko varētu īstenot turpmākajā budžeta deficīta mazināšanā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti.
Šodien darbu Latvijā beigs PB pārstāvji, kuri prezentējuši savu redzējumu un rekomendācijas budžeta izdevumu samazināšanai. Finanšu ministrija (FM) līdz šim vien apstiprinājusi, ka PB misija ir iesniegusi Latvijai daļu no gala ziņojuma sākotnējā projekta par publisko izdevumu analīzi sociālajā, veselības aprūpes un publiskās pārvaldes jomā. Atsevišķas ziņojuma projekta sadaļas, piemēram, izglītības jomā, vēl tiek izstrādātas.
Ziņojums un tajā ietvertie PB priekšlikumi un rekomendācijas tiks pārrunātas PB misijas laikā, un gala ziņojumu PB plāno iesniegt Latvijai jūlija sākumā. Pašlaik ziņojuma projekts pēc PB lūguma ir ierobežotas pieejamības, informēja FM Komunikācijas daļas vadītāja Baiba Melnace.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti, viens no PB piedāvājumiem paredz, ka Latvijas valdība pensijām varētu piemērot progresīvo nodokli, ņemot vērā pensiju straujo pieaugumu ekonomiskās izaugsmes laikā līdz 2008.gadam, tādējādi valstij atgūstot daļu šajā periodā veikto sociālo maksājumu.
PB ierosina, ka valdībai vajadzētu galvenokārt koncentrēties uz iedzīvotājiem, kuri pensijā devušies nesen un no kuriem vairums ir darba spējīgi. Samazinot pensijas neapliekamo minimumu no 165 līdz 80 latiem mēnesī, valsts gadā spētu ietaupīt līdz pat 85 miljoniem latu.
Tāpat PB ierosinājusi apsvērt iespēju atcelt piemaksas pensijām, kas pārsniedz 140 latus mēnesī, par līdz 1996.gadam veiktajām sociālajām iemaksām, kas ļautu ietaupīt 120 miljonus latu.
Vēl viens priekšlikums paredz, ka valdībai vajadzētu indeksēt pensijas, kas, ņemot vērā patēriņa cenu samazinājumu, nozīmētu arī pensiju samazināšanu. Ja pensijas tiktu indeksētas attiecībā pret deflāciju, tad valsts varētu ietaupīt, pirmajos divos gados izdevumus samazinot par 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Valdība varētu apsvērt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, pat ja īstermiņā tas neveicinātu fiskālos ietaupījumus, lai vidējā termiņā samazinātu pensiju deficītu sociālās apdrošināšanas budžetā. PB piedāvā, ka pensionēšanās vecums no 2015.gada varētu tikt palielināts par sešiem mēnešiem gadā.
Latvijas valdībai vajadzētu pieturēties pie plāna atjaunot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā. Laika periodā no 2009. līdz 2012.gadam samazinot iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā no 6% līdz 2%, samazinājusies arī nodevu bāze privāto pensiju fondu menedžeriem. PB norāda, ka šī iemesla dēļ daļa fondu menedžeru varētu pamest tirgu, samazinot konkurenci un palielinot kontu administrācijas maksas.
Tāpat valdībai PB skatījumā vajadzētu atjaunot fiksētu bērnu kopšanas pabalstu sistēmu, kurā visi divus mēnešus līdz divus gadus veco bērnu vēcāki varētu saņemt fiksētu pabalstu no valsts sociālo pabalstu budžeta. PB ierosina, ka fiksēts bērnu kopšanas pabalsts varētu saglabāties pašreizējā līmenī, proti, 50 latu un 30 latu apmērā par attiecīgi bērna pirmo un otro gadu, vai pabalsts pirmajā gadā varētu tikt paaugstināts līdz 100 latiem.
Vēl viens no priekšlikumiem paredz, ka valdībai vajadzētu apsvērt iespēju maksāt pilnu bērnu kopšanas pabalstu neatkarīgi no tā, vai vecāks strādā vai ir bez darba.
LETA jau ziņoja, ka Pasaules Banka par nevajadzīgiem tēriņiem Latvijas izglītības sistēmā uzskata finansējumu speciālajai izglītībai un sporta programmām, liecina ziņu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Ziņojumā teikts, ka mērķdotācija pašvaldībām "izglītības pasākumiem" Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā šķiet nesamērīgi liela attiecībā pret citām programmām.
"Šī dotācija, kas sasniedz 48,6 miljonus latu 2010.gada plānotajā budžetā, tiek piešķirta speciālās izglītības iestāžu atbalstam, ko administrē vietējās pašvaldības skolēniem ar īpašām vajadzībām. Ja tas tiešām ir šo izdevumu nolūks, apjoms izskatās pārmērīgs - tas ir pat lielāks nekā kopējais augstākās izglītības budžets. Turklāt pati pieeja nošķirt skolēnus ar īpašām vajadzībām atsevišķās iestādēs ir pretrunā ar pasaules tendenci, kas vērsta uz skolēnu ar īpašām vajadzībām integrēšanu sabiedrībā," teikts PB ziņojumā.
Vēl viena pozīcija, kur valdībai tiek rekomendēts taupīt valsts budžetu, ir sporta programma, kurai šī gada valsts budžetā ir atvēlēti 14 miljoni latu. Tas nozīmē, ka finansējuma nebūs ne Latvijas sporta skolu pedagogu darba algai, ne Latvijas Olimpiskajai vienībai, ne Murjāņu sporta ģimnāzijai, ne sporta bāzēm, tostarp arī bobsleja un kamaniņu trasei "Sigulda", Daugavas stadionam.
Kā ziņots, no 25. līdz 28.maijam Rīgā uzturas PB publisko izdevumu pārskatīšanas misija un notiek darba otrā kārta.