Pēc izmaiņām Latvijas Bankas (LB) padomes sastāvā tiks pārskatītas tās locekļu atbildības sfēras, biznesa portāls "Nozare.lv" uzzināja centrālajā bankā.
Kā skaidroja LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, padomes locekļu pārraugāmie LB darba virzieni tiek pārskatīti ik reizi, kad tas ir kļuvis aktuāli, un arī pēc pārmaiņām padomes sastāvā locekļu kompetences tiek no jauna skatītas, lai nodrošinātu pēctecību.
"Nozare.lv" jau ziņoja, ka 2.jūlijā četriem no astoņiem LB padomes locekļiem beigsies sešu gadu pilnvaru termiņš. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs darbam padomē izvirzījis trīs līdzšinējos padomes locekļus Leonīdu Gricenko, Arvilu Sautiņu un Aivaru Skopiņu, taču viens no LB padomes locekļiem - Harijs Bušs - nolēmis pensionēties un atkārtoti uz šo amatu nekandidēt, tādēļ Rimšēvičs uz šo vietu virza LB juridisko konsultantu un zvērinātu advokātu Pēteri Putniņu.
Centrālās bankas padomē strādā arī Rimšēvičs, viņa vietnieks Andris Ruselis, Vita Pilsuma un Valentīna Zeile.
Saskaņā ar LB padomes 2004.gada 9.septembra lēmumu Bušs pārrauga informācijas sistēmas un tīklus, informācijas sistēmu drošību un informācijas tehnoloģiju auditu, Gricenko pārziņā ir naudaszīmju apgrozības plānošana un organizācija, tostarp eiro naudas zīmju ieviešana, un iekšējais un ārējais audits, Sautiņš ir atbildīgs par valsts maksājumu bilanci, sadarbību ar citām institūcijām valsts statistikas jomā, LB budžetu un riska pārvaldīšanas sistēmu, bet Skopiņš pārrauga norēķinu noregulēšanu ar bijušās PSRS rubļa zonas valstīm, jautumus, kuri saistīti ar bijušās PSRS banku ārējo parādu Latvijas personām, kā arī LB normatīvo aktu juridiskos aspektus.
Savukārt Pilsumai ir jāpārrauga finanšu statistika, finanšu stabilitātes jautājumi, LB publikācijas un finanšu pārskati, bet Zeile uzrauga LB monetāro politiku un attiecības ar Saeimu un valdību.
Pagaidām gan vēl nav pilnībā skaidrs, kāda Saeimas akcepta gadījumā būs Putniņa atbildības sfēra. Iepriekš LB prezidents norādīja, ka Putniņa ievēlēšanā LB padomes locekļa amatā ļautu stiprināt bankas juridisko bāzi. Vakar, 25.maijā, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē arī tika norādīts, ka Putniņš, iespējams, pildīs tos pašus pienākumus, ko pilda jau tagad kā LB juridiskais konsultants, bet pats Putniņš deputātiem sacīja, ka viņa atbildības joma varētu būt kapitāla tirgus makroekonomiskā uzraudzība, kā arī sadarbības jautājumi ar Eiropas Savienību un Eiropas Centrālo banku.
Atsevišķi Saeimas komisijas deputāti norādīja, ka, pēc viņu ieskatiem, LB padomes locekļu atbildības jomas pārklājas un tāpēc ir pamats domāt, ka locekļu skaitu ir iespējams samazināt. Taču Rimšēvičs uzsvēra, ka pašreizējos apstākļos neredz nepieciešamību samazināt locekļu skaitu, bet šis jautājums var kļūt aktuāls pēc eiro ieviešanas Latvijā.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāti vēl nepieņēma lēmumu virzīt Rimšēviča izraudzītos kandidātus apstiprināšanai Saeimā, bet šo jautājumu Saeimas komisija atkārtoti skatīs rīt, 27.maijā.
Saskaņā ar likumu LB padomes locekļus izvirza bankas prezidents, bet amatā apstiprina Saeima. Bankas padomes loceklis tiek iecelts amatā uz sešu gadu pilnvaru termiņu.
LB padome pieņem lēmumus bankas vārdā un ir bankas augstākā lēmējinstitūcija, kas, kolektīvi lemjot un tādējādi mazinot vienpersoniskas lemšanas riskus, izdod ārējos un iekšējos normatīvos aktus. Tā nosaka vispārējo naudas politiku, LB aktīvo un pasīvo operāciju procentu likmes, kā arī pieņem visus lēmumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu naudas politikas praktisko īstenošanu saskaņā likumu.
Bankas padome arī izskata un apstiprina bankas gada budžetu, nosakot, ka visi bankas izdevumi sedzami no bankas ieņēmumiem.
Par bankas padomes darba sekmīgu organizāciju atbildīgs ir centrālās bankas prezidents.