Krīzes apstākļos, kad strauji palielinās bezdarbs, īpaši nozīmīgs ir atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai.
Šodien valdības ārkārtas sēdē ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) valdību un Valsts prezidentu Valdi Zatleru iepazīstināja ar jau veiktajiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai, kā arī ieskicēja turpmāko rīcību ekonomikas atveseļošanās nodrošināšanai. Ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā ir raksturoti galvenie pasākumi un to īstenošanas sagaidāmie rezultāti.
Ziņojumā uzsvērts, ka pēc iespējas ātrāk ir jāievieš mikrouzņēmumu atbalsta programma, radot nepieciešamos priekšnosacījumus, lai bez darba palikušos cilvēkus mudinātu uzsākt komercdarbību, tādējādi mazinot sociālo spriedzi un spiedienu uz sociālo budžetu.
Mikrouzņēmumu koncepta ieviešanas mērķis ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušos cilvēkus mudinātu uzsākt komercdarbību, tādējādi ļaujot viņiem parūpēties pašiem par sevi.
Mikrouzņēmumiem ir jānodrošina draudzīga nodokļu politika, vienkāršota nodokļu administrēšana, kā arī atvieglotas nodokļu un grāmatvedības uzskaites prasības, tāpat jāsamazina mikrouzņēmuma dibināšanas izmaksas, kas saistītas ar pamatkapitāla samazināšanu un ar uzņēmuma reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā saistītās izmaksas, norāda EM.
Mazajiem un mikrouzņēmumiem plāno nodrošināt draudzīgu nodokļu politiku, vienkāršotu nodokļu administrēšanu, kā arī atvieglotas nodokļu un grāmatvedības uzskaites prasības.
Ministrija valdībā bija iesniegusi informatīvo ziņojumu uz 24 lapaspusēm, kas sastāv no trīs nodaļām. Pirmajā nodaļā ir dots kopējs ieskats ekonomikas stabilizācijas un tostarp uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumos. Otrajā nodaļā ir raksturoti tiešie finansiālie atbalsta instrumenti ekonomiskās lejupslīdes mazināšanai un izaugsmes veicināšanai. Trešajā nodaļā ir aplūkoti uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi, kas paredz samazināt administratīvo slogu, pilnveidot nodokļu politiku un veikt atbalsta pasākumus mikrouzņēmumu attīstībai.
Ziņojumā norādīts, ka situācija valstī būtu daudz labāka, ja iepriekšējos gados būtu pieņemti atbildīgi lēmumi, kas ierobežotu nesamērīgu patēriņa kreditēšanu un nekustamā īpašuma burbuļa veidošanos, veiktas nepieciešamās reformas valsts pārvaldes, izglītības un veselības sistēmu efektivitātes paaugstināšanai.
Tāpat tiek uzsvērts, ka Latvijas pašreizējā ekonomikas struktūra nav ilgtspējīga, jo tā ir ar zemu rūpniecības īpatsvaru un neefektīvu valsts pārvaldi, izglītības un veselības sistēmu, tāpēc krīzes pārvarēšana un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās nav iespējama bez kardinālām reformām tautsaimniecībā un valsts pārvaldē.
Valdībai esot izdevies stabilizēt valsts finanšu sistēmu, uzsāktas vairākas būtiskas reformas, piemēram, tiek uzlabota valsts pārvaldes efektivitāte, reformētas izglītības un veselības sistēmas un vienlaikus valdība īsteno virkni pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvo šķēršļu novēršanai, teikts ziņojumā.
Saskaņā ar informatīvo ziņojumu Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma kopumā paredz 2009.-2010.gadā Latvijas ekonomikā uzņēmējdarbības atbalsta veidā iepludināt 600-700 miljonus latu, kas balstās uz Eiropas Savienības struktūrfondu un ar valsts galvojumiem aizņemto līdzekļu izmantošanu.
Reāli darbību jau ir uzsākuši vairāki finanšu instrumenti. Pirmkārt, ir pieejami aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai. Otrkārt, uzņēmējiem ir pieejamas garantijas konkurētspējas uzlabošanai.
Tāpat ir sākta arī atbalsta sniegšana pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai, un līdz 2010.gada sākumam plānots uzsākt atbalstu riska kapitālam un tehnoloģiju pārnesei un augsta riska aizdevumu programmai. No 2009.gada 1.jūnija ieviesta eksportkredīta garantiju sistēma. Šogad ir sākta daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma.
EM uzsver, ka, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, notiek regulārs darbs administratīva sloga samazināšanā komersantiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, vienkāršojot nodokļu administrēšanas, nekustamā īpašuma reģistrēšanas, būvniecības atļauju saņemšanas procesus u.c. Vienlaicīgi valsts un pašvaldības veic pasākumus, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un atvieglotu uzņēmējdarbības reģistrēšanas un licencēšanas procedūras.