Kampars:Pozitīvas izmaiņas ekonomikā veicinās komercbanku aktīvāku kreditēšanu uzņēmumiem
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) ir pārliecināts, ka pozitīvās izmaiņas pēdējā ceturkšņa makroekonomiskajos rādītājos, kas liecina par vispārējās situācijas uzlabošanos ekonomikā, būs stimuls komercbankām atsākt aktīvāku kreditēšanu uzņēmumiem,informē Sandris Sabajevs, ekonomikas ministra preses sekretārs.
A.Kampars: „Pēdējo mēnešu tendences makroekonomikā rada aizvien lielāku pārliecību par valsts ekonomikas atgūšanos pēc globālās finanšu krīzes. Straujais eksporta kāpums, bezdarba līmeņa stabilizēšanās valstī, starptautisko kredītreitingu aģentūru Latvijas kredītreitinga vērtējuma paaugstināšana uz stabilu un nodokļu ieņēmumu plānu pārpildīšana ir pietiekami būtiski rādītāji, lai varētu runāt par ekonomikas atlabšanu valstī! Savukārt tas ir pozitīvs signāls komercbanku sektoram, lai jau drīzumā atsāktu aktīvāku kreditēšanu uzņēmumiem, kas ir vitāli svarīgs instruments tik trūkstošo apgrozāmo līdzekļu palielināšanai uzņēmumu attīstības un konkurētspējas ārvalstu tirgos nodrošināšanā.”
Uzņēmējiem jārēķinās, ka komercbankas pēc globālās finanšu krīzes būs atbildīgākas kreditēšanā un arī daudz piesardzīgākas. Tādēļ ekonomikas ministrs aicina uzņēmumiem pašiem būt aktīviem un negaidīt tikai uz banku palīdzību, bet aktīvi izmantot arī valsts piedāvātos finanšu atbalsta instrumentus.
Atbilstoši operatīvajai statistikas informācijai, apstrādes rūpniecības apjomi 2010.gada 1.ceturksnī ir par 9,6% lielāki nekā 2009.gada 1.ceturksnī. Mazumtirdzniecībā apgrozījums jau trīs mēnešus aug, martā par 6% pārsniedzot pērnā gada decembra līmeni.
Svarīgu lomu ekonomikas sildīšanā spēlē arī valdības īstenotā politika finanšu resursu pieejamības uzlabošanai, kas daļēji kompensē investīciju samazinājumu. Ekonomikas ministrija vien ar dažādu uzņēmējdarbības atbalsta programmu palīdzību Latvijas ekonomikā pērn iepludinājusi vairāk par 154 miljoniem latu, salīdzinājumam - 2008.gadā tikai 20 milj.latu. Šogad šo līdzekļu apjoms varētu būt ap 200 miljoniem latu. Tas ļauj attīstīties ne tikai uzņēmumiem, kuri saņēmuši šos līdzekļus, bet spirāles efektā arī citiem uzņēmumiem.
A.Kampars norāda, ka šobrīd redzams, ka vislabāk atgūstas tās rūpniecības nozares, kas orientējas uz eksportu. Īpaši labi rezultāti ir kokapstrādē, kur izlaide šajā periodā ir palielinājusies par trešdaļu un pārsniedz arī 2008.gada līmeni. Pieaugums ir arī tādās apjomīgās un Latvijas rūpniecībai svarīgās nozarēs kā metālu ražošanā un ķīmiskā rūpniecībā. Abās šajās nozarēs pieaugums ir ļāvis sasniegt 2008.gada līmeni.
Tādas nozares, kā būvniecība, nekustamais īpašums, finanšu sektors, un citas, kuras buma laikā piedzīvoja visstraujāko kāpumu, būs vienas no pēdējām, kas atgūsies no krīzes sitiena.