Sabiedriskajā sektorā visstraujāk sarucis darba ņēmēju skaits algu grupās virs 3000 latu

Sabiedriskajā sektorā straujākais darba ņēmēju skaita samazinājums bijis darba ienākumu grupās virs 3000 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie administratīvie dati par darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc darba ienākumiem.

Šajā ieņēmumu grupā 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, darba ņēmēju skaits sabiedriskajā sektorā sarucis par 50%-54%. Vidēji 900 darba ņēmējiem sabiedriskajā sektorā pērn darba ienākumi bija lielāki par 3000 latiem. 2008.gadā šādi darba ieņēmumi bija 1900 cilvēkiem.

No visiem sabiedriskajā sektorā nodarbinātājiem viņu īpatsvars veidoja 0,4%, bet 2008.gadā šis rādītājs bija 0,7%.

Kopumā sabiedriskajā sektorā pērn bija nodarbināti vidēji 272 200 darba ņēmēji, no kuriem 256 500 bija ar darba ienākumiem, bet privātajā sektorā pērn bija 545 300 darba ņēmēju, no kuriem 478 600 saņēma darba ienākumus.

Savukārt privātajā sektorā visvairāk samazinājies darba ņēmēju skaits ar darba ienākumiem no 800 līdz 1500 latiem mēnesī - par 32%-33%.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, darba ņēmēju skaita pieaugumu zemo ienākumu grupās (līdz 100 latiem mēnesī) noteica tieši pieaugums privātajā sektorā. Darba ņēmēju skaits ar darba ienākumiem līdz 50 latiem mēnesī privātajā sektorā pieaudzis no 17 200 līdz 22 800, bet to īpatsvars no 2,9% līdz 4,8%. Savukārt darba ienākumu grupā no 50 līdz 100 latiem mēnesī darba ņēmēju skaits privātajā sektorā pieaudzis no 33 200 līdz 40 600, bet īpatsvars no 5,6% līdz 8,5%.

Tajā pat laikā darba ņēmēju skaits sabiedriskajā sektorā pieaudzis tikai mēneša darba ienākumu grupā no 200 līdz 300 latiem - no 35 400 līdz 41 000, īpatsvaram augot no 12,6% līdz 16%, kā arī ienākumu grupā no 300 līdz 400 latiem mēnesī - no 37 400 līdz 40 600. Darba ienākumu grupā no 300 līdz 400 latiem mēnesī darba sabiedriskajā sektorā darba ņēmēju īpatsvars pieaudzis no 13,3% līdz 15,8%.

Visās pārējās darba ienākumu lieluma grupās 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā darba ņēmēju skaits ir sarucis.

Salīdzinot darba ņēmēju skaita sadalījumu pēc mēneša darba ienākumu lieluma pa sektoriem, redzams, ka darba ņēmēju skaits ar darba ienākumiem līdz 200 latiem mēnesī 2009.gadā bija ievērojami augsts privātajā sektorā - 40,2%, bet sabiedriskajā sektorā tas veidoja 13,1% un, salīdzinot ar 2008.gadu, to īpatsvars ir pieaudzis attiecīgi par 3,6 un 0,6 procentpunktiem.

Darba ienākumu grupā no 200 līdz 300 latiem mēnesī darba ņēmēju īpatsvars privātajā sektorā bija 17,2%, sabiedriskajā sektorā - 16%.

Toties visās pārējās mēneša darba ienākumu grupās, izņemot virs 2500 latiem, darba ņēmēju skaita īpatsvars privātajā sektorā bija zemāks nekā sabiedriskajā sektorā. Vislielākā starpība vērojama darba ienākumu grupā no 400 līdz 600 latiem mēnesī, kur darba ņēmēju īpatsvars privātajā sektorā bija 14,1%, bet sabiedriskajā sektorā - 25,3%.

Darba ienākumu grupās no 2500 līdz 4000 latiem mēnesī darba ņēmēju skaita īpatsvars bija augstāks privātajā sektorā un veidoja 0,6%, savukārt sabiedriskajā - 0,5%.

Kā ziņots, pērn valstī pieaudzis darba ņēmēju skaits un īpatsvars ar ļoti zemiem darba ienākumiem. Darba ņēmēju skaits ar darba ienākumiem līdz 50 latiem mēnesī pērn, salīdzinot ar 2008.gadu, pieaudzis no 21 700 līdz 26 500, bet to īpatsvars no 2,5% līdz 3,6%.

Savukārt darba ienākumu grupā no 50 līdz 100 latiem mēnesī darba ņēmēju skaits šajā periodā pieaudzis no 38 900 līdz 45 900, bet īpatsvars no 4,4% līdz 6,2%.

Darba ņēmēju skaita pieaugums zemo ienākumu grupās Centrālās statistikas pārvaldes skatījumā izskaidrojams ar to, ka līdz ar ekonomisko aktivitāšu un darbaspēka pieprasījuma kritumu palielinās darba ņēmēju skaits, kas strādā nepilnu darba laiku, un līdz ar to darba ienākumi samazinās.

Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka darba ņēmēju pieaugumu zemo ienākumu grupās ietekmē arī algu izmaksas "aploksnēs".

Svarīgākais