Pirmo reizi piecu ceturkšņu laikā Latvijā ir pieaudzis darba ražīgums uz cilvēkstundu, bet vienības darbaspēka izmaksas krīt kopš šā gada sākuma. Šie rezultāti norāda uz pakāpenisku tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanos pasaules tirgū un ļauj sagaidīt ekonomikas atveseļošanās sākumu, uzskata Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs
Kā prognozē eksperts, tas notiks, sākotnēji mazinoties iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma tempam un tālāk IKP pārmaiņām kļūstot pozitīvām un pietuvojoties ilgtspējīgam tautsaimniecības attīstības tempam.
Nostrādāto cilvēkstundu skaits šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, sarucis par 23,2%. Savukārt reālais IKP sarucis par 18,7%. Cilvēkstundu skaits ir sarucis vairāk par IKP, tādējādi darba ražīgums uz vienu cilvēkstundu pieaudzis, skaidro LB Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja vietnieks Kristaps Otersons.
Viņš norāda, ka šā gada otrajā ceturksnī darba ražīgums uz cilvēkstundu pieauga par 5,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Darba ražīguma uz stundu pieaugumu uzskata par vienu no IKP apsteidzošiem indikatoriem. Tas nozīmē, ka pārmaiņas darba ražīguma tendencēs palīdz prognozēt IKP dinamiku. Darba ražīguma uz stundu pieaugums pēdējo reizi tika novērots 2008.gada pirmajā ceturksnī un tā iepriekš bija arī pēdējā reize, kad IKP gada pārmaiņas bija pozitīvas, stāstīja Krasnopjorovs.
Darba ražīguma uz stundu pieaugumu daļēji ietekmēja nodarbinātības struktūras maiņa par labu augsti kvalificētam darbaspēkam, jo atlaišana galvenokārt skārusi mazkvalificētu darbaspēku.
Taču šī efekta ietekme neizskaidro rādītāja pieaugumu tieši otrajā ceturksnī, jo nodarbinātības struktūras pārmaiņas notika arī iepriekšējos ceturkšņos. Tātad cilvēkresursi tiek izmantoti efektīvāk, kas ir priekšnoteikums tautsaimniecības atveseļošanai, skaidro eksperts.
Krasnopjorovs arī uzsver, ka vienības darbaspēka izmaksu dinamika rāda, kā mainās darbaspēka izmaksas vienas iekšzemes kopprodukta vienības saražošanai. Iepriekšējos gados, reālajai algai pieaugot daudz straujāk par darba ražīgumu, vienas vienības saražošanai bija nepieciešams arvien vairāk un vairāk līdzekļu, tādēļ pasliktinājās konkurētspēja gan Latvijas eksporta ražojumiem, gan tautsaimniecībai kopumā.
Šā gada vienības darbaspēka izmaksas sarukušas par 1,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Jau ziņots, ka vienas stundas darbaspēka izmaksas valstī šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, saskaņā ar sezonāli neizlīdzinātiem datiem pieauga par 18 santīmiem jeb 4,4%, savukārt pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem - palielinājās par 2,1%.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas šā gada otrajā ceturksnī bija 4,18 lati, bet šā gada pirmajā ceturksnī - 3,83 lati.
Darbaspēka izmaksu palielinājumu vienā nostrādātā stundā veicināja to izmaksu pieaugums, kas saistītas ar darbinieku atlaišanu, - kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu un atlaišanas pabalsts.
Izteiktāk tas vērojams elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī izglītībā.
Strauji samazinoties darbinieku skaitam un daļai no tiem pārejot uz nepilna darba laika darba režīmu, šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, darbaspēka izmaksas saruka par 19,9% un bija 1,291 miljards latu.