Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB) Latvijas plānu 2014.gadā ieviest eiro vērtē kā realizējamu, tomēr norāda uz vairākām iespējamām problēmām.
Gada laikā līdz 2010.gada februārim vidējais inflācijas līmenis Latvijā pārsniedza kritērijus, bet 2010.gada martā reģistrētā gada inflācija pirmo reizi bija zemāka par noteikto robežu, teikts EK ziņojumā par jauno dalībvalstu progresu ceļā uz eiro ieviešanu.
Neskatoties uz būtiskajiem ekonomikas korekcijas pasākumiem un dažām stabilizācijas pazīmēm, sagaidāms, ka vietējais pieprasījums vēl joprojām turpinās samazināties saistībā ar finanšu sektora procesiem, darba tirgus vājumu un fiskālās konsolidācijas procesa turpināšanos, norāda EK.
2010.gadā inflāciju Latvijā lielā mērā ietekmēs vietējā pieprasījuma faktors, tostarp atalgojuma un bezdarba līmenis.
EK prognozē, ka 2010.gadā vidējais inflācijas līmenis nokritīsies līdz - 3,2%, salīdzinot ar 3,3% 2009.gadā.
Tomēr sagaidāms, ka Latvijas IKP šogad samazināsies par vidēji 3,5%, bet 2011.gadā atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes, tomēr tā nebūs liela.
Ekonomikas pārkaršanas laikā Latvijas ieturētā fiskālā politika nebija pietiekama, lai stātos pretī vietējā pieprasījuma spiedienam, un valsts finansēs netika uzkrāts kapitāls biznesa cikla saraušanās fāzei. Reaģējot uz smagas recesijas izraisītiem izaicinājumiem, Latvijas valdība sāka ambiciozu korekciju ar ievērojamu strukturālu deficītu 2009.gada budžetā, panākot vispārējo valdības budžeta deficītu 9% apmērā no IKP.
2010.gadā Latvijai jāpaveic tālāki budžeta konsolidācijas pasākumi aptuveni 4% apmērā no IKP. Māstrihtas kritēriju sasniegšanai līdz 2012.gadam Latvijai, iespējams, nāksies veikt vēl vairākus ievērojamus budžeta pārkārtošanas pasākumus, norāda EK.
Komisija prognozē, ka 2010.gadā Latvijas budžeta deficīts var pārsniegt iepriekš noteikto 8,5% no IKP griestus, kas saistīts ar vājiem ieņēmumiem. Savukārt 2011.gadā budžeta deficīts var sasniegt 9,9% no IKP, ko lielā mērā izraisīs procentu likmju pieaugums, mazāk budžeta nenodokļu ieņēmumi, jo īpaši no dividendēm, kā arī sociālo maksājumu pieaugums.
Vietējo izmaksu pielāgošanās kopā ar centieniem pārkārtot ekonomikas resursus tirgojamos sektoros vajadzētu nostabilizēt ekonomiku, lai no 2010.gada beigām izraisītu uz eksportu balstītu ekonomikas atlabšanu.
Kopumā EK Latvijas iesniegto 2010.gada plānu un nākamo gada budžeta stratēģiju vērtē kā realizējamu un atbilstošu ES rekomendācijām.
"Tas atspoguļo [Latvijas] amatpersonu apņemšanos izpildīt Māstrihtas kritērijus līdz 2012.gadam un pievienoties eirozonai līdz 2014.gadam," teikts EK ziņojumā.
Komisija tomēr brīdina, ka pastāv risks, ka budžeta rezultāti izrādīsies sliktāki, nekā plānots, ņemot vērā, ka plānoto fiskālo pasākumu apjoms vēl pamatots ar precīzi definētiem pasākumiem.
EK iesaka sagatavot sarakstu ar 2011.gada budžetam paredzētajiem pasākumiem, kā arī vēlāk pieņemt 2012.gada budžetu atbilstoši izstrādātajam fiskālajam plānam.