Kredītņēmēju atbalsta programma tās pašreizējā redakcijā ir novēlota un bankas pašas jau ir izstrādājušas dažādus risinājumus grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina "Swedbank", "SEB bankas" un "Nordea bankas" Latvijas filiāles pārstāvji.
"SEB bankas" prezidents Ainārs Ozols uzskata, ka jau pašlaik ir daudz pieeju un labu risinājumu, kā palīdzēt tiem labticīgiem kredītņēmējiem, kuriem ir grūtības segt savas kredītsaistības. "Virkne šo risinājumu jau tiek pielietoti, un kredītņēmēji īsā vai vidējā laika periodā pēc restrukturizācijas, mainoties sociālekonomiskajiem nosacījumiem, ir nodrošināta iespēja atgriezties pie sākotnējā kredīta atmaksas grafika," skaidroja Ozols.
"Kas attiecas uz valsts piedāvāto kredītņēmēju atbalsta programmu, katra izstrādē iesaistītā puse ir nākusi ar noteiktiem uzstādījumiem, bet kompromiss nav atrasts. Tāpēc, lai visu aizvadīto gadu kredītņēmējiem nebūtu jāgaida valsts atbalsts, "SEB banka" realizēja un turpina realizēt savu restrukturizācijas programmu, kuru arī turpmāk uzskatīsim par galveno atbalstu tiem kredītņēmējiem, kuri samazināto ienākumu dēļ nevar pilnībā segt savas kredītsaistības pret banku," norādīja bankas prezidents.
Saskaņā ar Ozola sniegto informāciju "SEB banka" kopš 2009.gada sākuma ir pārstrukturējusi vairāk nekā 6000 kredītu, atrodot risinājumu, kas ļauj klientam samazināt finansiālo slodzi. "Pārstrukturēt nozīmē nodrošināt, ka maksājums par kredītu būtu tāds, ko konkrētā ģimene var atļauties," piebilda bankas prezidents.
Savukārt "Nordea bankas" Kredītu analīzes daļas vadītājs Rasmuss Pētersons norāda, ka bankai nav pārliecības, ka Finanšu ministrijas sagatavotā kredītņēmēju atbalsta programma tiešām atrisinās viņu klientu problēmas.
"Uzskatām, ka programma ir krietni novēlota. Jau patlaban mūsu godprātīgie klienti saņem bankas risinājumus, kas ir vēl uz izdevīgākiem noteikumiem, nekā valsts piedāvātā garantiju shēma," uzsvēra Pētersons.
Viņā apgalvoja, ka "Nordea banka" jau pašlaik palīdz klientiem ar dažādiem risinājumiem, kuru mērķis klienta ienākumu samazināšanās vai bezdarba gadījumā ir uz laiku samazināt ikmēneša kredītmaksājumus.
Pētersons atgādināja, ka bez tradicionālajiem kredīta restrukturizācijas risinājumiem, piemēram, parāda kapitalizācijas, termiņa pagarināšanas, pamatsummas maksājuma atlikšanas vai samazināšanas uz laiku, procentu maksājumu samazināšanas, "Nordea banka" piedāvā arī tā saucamās bezdarbnieka kredīta brīvdienas, kad uz laiku var nemaksāt ne kredīta pamatsummu, ne procenta maksājumus.
"Ir pagājis jau ļoti ilgs laiks, kopš šī programma tika radīta, bet tā arī netika iedarbināta. Pa šo laiku banku sektors bija spiests pats tikt galā ar šo sociālo problēmu, bankas izveidoja jaunus risinājumus klientiem, speciālu kapitāla bāzi. Patlaban programma piedāvātajā redakcijā jau ir novēlota," akcentē "Swedbank" Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš.
Arī "Swedbank" sniegto risinājumu loks kredītņēmēju atbalstam ir plašāks nekā paredzēts valsts programmā, jo restrukturizācijas risinājumus varot atrast gan tiem cilvēkiem, kam ir darbs, bet mazinājušies ienākumi, gan tiem, kas darbu zaudējuši.
Vienlaikus "Swedbank" novērojumi liecina, ka pēdējā laikā pieprasījums pēc restrukturizācijas risinājumiem esot samazinājies.
Kalniņš uzsvēra, ka no valsts puses tagad būtu jādomā par sociālām programmām, kuras palīdzēs tiem valsts iedzīvotājiem, kuri ir zaudējuši ienākumus uz ilgāku laiku, nekā banku rīcībā esošie risinājumi spēj racionāli palīdzēt, un nonākuši sociāli smagā situācijā - nespēj segt ne tikai kredītu, bet arī pamata izdevumus dzīvošanai, piemēram, komunālos pakalpojumus.
"Šādai iedzīvotāju kategorijai nepieciešama speciāla sociālās palīdzības programma un instrumenti no valsts puses. Šāda programma valstij kopā ar sociālajiem partneriem ir jārada un jāatrod tai finansējums," pārliecināts ir "Swedbank" pārstāvis.
Kā ziņots, izskatīšanai 12.maija valdības sēdē iesniegti noteikumi par kārtību, kādā finanšu ministrs lemj par galvojuma sniegšanu vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei, lai mazinātu sociālekonomiskās krīzes ietekmi.
Finanšu ministrijas sagatavotajos noteikumos noteiktajā kārtībā izsniedzamo valsts galvojumu maksimālais apmērs ir 82 000 000 latu.
Noteikumi paredz, ka bankai valsts galvojuma saņemšanai var pieteikties līdz 2010.gada 30.novembrim. Banka kredīta ņēmēju pēc tā lūguma valsts galvojuma saņemšanai piesaka brīvprātīgi.
Bankai būs jārestrukturizē kredītu atbilstoši vairākiem nosacījumiem - vismaz 20% no kredīta pamatsummas atlikuma banka piemēro 0% likmi, un kredītņēmējs no tās neveic pamatsummas maksājumus visu valsts galvojuma periodu.
Restrukturizētā kredīta atmaksas termiņš nedrīkstēs pārsniegt 40 gadus.
Bankai būs jāapņemas nodrošināt, ka 0% likme kredīta daļai ir spēkā līdz valsts galvojuma perioda beigām, un pēc valsts galvojuma perioda beigām pagarināt iesaldēšanas periodu uz vēl vismaz uz 12 mēnešiem, ja kredītņēmējs veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā atbilstoši kredīta atmaksas grafikam pēdējos sešus restrukturizācijas perioda mēnešus, vai 24 mēnešiem, ja kredītņēmējs veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā atbilstoši kredīta atmaksas grafikam pēdējos 12 restrukturizācijas perioda mēnešus.
Pēc šiem periodiem bankai būs jānoraksta un tā nevarēs pieprasīt kredītņēmējam atmaksāt 50% no iesaldētās daļas, ja kredītņēmējs veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā un noteiktajos termiņos vismaz pusi no valsts galvojuma perioda un visu šo noteikumu minēto iesaldēšanas periodu. Savukārt 100% apmērā no iesaldētās daļas - ja kredītņēmējs veicis restrukturizētā kredīta maksājumus pilnā apmērā un noteiktajos termiņos atbilstoši kredīta atmaksas grafikam visu valsts galvojuma periodu un šo noteikumu minēto iesaldēšanas periodu.