Krievijas Ārlietu ministrijas dokuments paredzot "Baltijas valstu ekonomisko iekarošanu"
Krievija vēlas pārvaldīt Ukrainas gāzes sistēmu un iegādāties enerģētikas, loģistikas, informācijas tehnoloģiju un transporta uzņēmumu aktīvus Baltijas valstīs, vēsta "Newsweek" Krievijas izdevums, atsaucoties uz Ārlietu ministrijas izstrādātu dokumentu, ko faktiski var uzskatīt par jaunu ārpolitikas doktrīnu.
Kā vēsta "Newsweek", šis dokuments vērsts uz jaunu ārpolitiku, kurā "nebūs draugu un ienaidnieku, bet vienīgi intereses". Tas "domāts dienesta lietošanai" un atšķiras no agrākajām programmām, kuras saskaņā ar kāda augsta diplomāta teikto rakstītas Drošības padomē. Konkrēti, šī programma paredz "Baltijas valstu ekonomisko iekarošanu".
Proti, tajā norādīts, ka šobrīd mazinās Eiropas Savienības (ES) investoru interese par Baltijas valstīm, līdz ar to krītas uzņēmumu aktīvu cenas un Krievija varētu paplašināt savu ekonomisko klātbūtni, apsverot uzņēmumu iegādi šajā reģionā, kā arī cenšoties panākt šo valstu teritoriju un transporta infrastruktūras izmantošanu tranzītam uz ES.
Dokumentā, kas publicēts žurnāla tīmekļa vietnē, par mērķiem Baltijas valstīs teikts sekojošais:
"Jāpanāk Baltijas valstu teritorijas un transporta infrastruktūras optimāla izmantošana Krievijas tranzītam uz citām Eiropas Savienības valstīm, bet Lietuvas - arī lai nodrošinātu nepārtrauktas vitāli svarīgās piegādes Kaļiņingradas apgabalam.
Jāpaplašina Krievijas ekonomiskā klātbūtne Baltijas valstīs, ņemot vērā to investīciju vides pievilcības straujo kritumu Eiropas Savienības skatījumā un nacionālo aktīvu nopietnu palētināšanos. Ir jāizstrādā jautājums par šī reģiona reālā sektora uzņēmumu iegādāšanos, pirmkārt, enerģētikas, informācijas tehnoloģiju, loģistikas un transporta jomā."
Krievija izvirzījusi arī stratēģisku mērķi pārvaldīt Ukrainas gāzes sistēmu un izveidot starptautisku gāzes konsorciju, norāda izdevums. Ar Kijevu tā vēlas noslēgt arī ilgtermiņa līgumus par kodoldegvielas piegādi Ukrainas atomelektrostacijām.
Dokumentā, ko jau februārī izstrādājusi Ārlietu ministrija, piedāvāti sadarbības plāni ar 61 valsti. Savu piekrišanu tam jau devis Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, un šobrīd to izskata premjerministra pirmais vietnieks Igors Šuvalovs, vēsta izdevums, nenosaucot vārdā šīs informācijas avotus.
Vidusāzijā Krievijas kompānijām būtu jāuzpērk bijušās Padomju Savienības militārrūpnieciskā kompleksa uzņēmumi, Tuvajos Austrumos - jābūvē dzelzceļi un jāpopularizē sava globālā navigācijas satelītu sistēma "Glonass", bet Angolā, Senegālā, Nigērijā un Dienvidāfrikas republikā - jāattīsta kodolenerģētika.
Programmas priekšvārdu sarakstījis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kas ne bez zināma gandarījuma konstatē, ka "Rietumu dominējošās pozīcijas pasaules politikā, ekonomikā un finanšu jomā sākušas zaudēt savu materiālo pamatu", un secina, ka Krievija ir ieinteresēta "nostiprināt uz savstarpēju atkarību balstītas attiecības ar pasaules vadošajām lielvalstīm, kas būtu vērstas uz ekonomiku un kultūru savstarpēju savīšanos".
ES un īpaši ASV viņš nosaucis par visvēlamākajām Maskavas partnerēm.
Pēc vārdā neminēta diplomāta teiktā, pēdējā mēneša laikā Krievijas un ASV dialoga tonis būtiski mainījies, un pēdējās sarunās ASV pārstāvji ne reizi nav pieminējuši Gruzijas jautājumu. ASV prezidents Baraks Obama uzaicinājis Medvedevu jūnijā apmeklēt viņa valsti un, ja šī tikšanās noritēšot sekmīgi, līdz gada beigām Krievija varētu pat iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā.
Šā Krievijas ārpolitikas negaidītā pagrieziena iemesls, kā norāda "Newsweek", pirmām kārtām ir ekonomikas un transporta infrastruktūras modernizācijai un inovāciju ieviešanai nepieciešamās naudas trūkums.
Triumfālais optimisms, kas Krievijas līderiem bija raksturīgs rekordaugsto naftas cenu laikā, nu jau pieder pagātnei. Pēckrīzes pasaulē Maskavai nākas meklēt draugus un veidot izdevīgus ekonomiskos sakarus, visas cerības saistot ar ārvalstu investoriem, kuri ir gatavi ieguldīt Krievijā un sadarbībā ar Krievijas biznesu attīstīt kopīgus projektus visā pasaulē, tas secina.
Krievija vēlas paplašināt sadarbību enerģētikas, transporta un tehnoloģiju jomās ar Franciju, Itāliju un Vāciju, kā arī piekļūt ASV kodoltehnoloģijām.
Tās plānos ietilpst arī sadarbības paplašināšana enerģētikas jomā ar Irānu, komerciālo lidmašīnu pārdošana Sīrijai, ieroču pārdošana Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Saūda Arābijai.
Pēc Krievijas Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, infrastruktūras veicināšana un sociālā attīstība līdz 2013.gadam prasīs 1 triljonu dolāru (554 miljardus latu) lielus ieguldījumus, sacīts "Newsweek" rakstā.