Šā gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar 2009.gada analogo periodu, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu būt samazinājies par 5,5% līdz 7,3%, prognozēja biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie ekonomikas eksperti.
Šodien Centrālā statistikas pārvaldes sniegs informāciju par IKP ātro novērtējumu 2010.gada pirmajā ceturksnī.
Optimistiskākais savās prognozēs no aptaujātajiem ekspertiem ir "DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš, kura skatījumā IKP kritums pret pagājušā gada pirmo ceturksni varētu būt 5,5% vai nedaudz vairāk, bet pret pērnā gada beigām sezonāli izlīdzinātajos datos varētu būt arī pavisam neliels pieaugums.
"Ekonomikas atlabšanas asni jau ir labi redzami, tāpēc nav jāgaida IKP dati. Augšupejoša tendence vērojama gan mazumtirdzniecībā, gan eksportā un rūpniecībā. Te vairs nav runa par atsevišķiem asniem, jau ir sazēlusi kārtīga pļava," sacīja Strautiņš.
"Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts izsaka nedaudz piesardzīgāku prognozi, pieļaujot, ka IKP pirmajā ceturksnī pret 2009.gada pirmo ceturksni būs 7%, bet pret pērnā gada pēdējiem trim mēnešiem 0%, izslēdzot sezonalitāti.
Stikuts skaidro, ka šādu IKP dinamiku galvenokārt ietekmē mazumtirdzniecības pieaugums gada pirmajos mēnešos, kā arī eksports uzrāda labu izaugsmi. Arī būvniecības indikatori vairs neuzrādot kritumu. "Tā kā privātais patēriņš ir nozīmīga IKP daļa, tad, tā kritumam apstājoties, arī IKP ceturkšņa sezonāli izlīdzinātais kritums, visticamāk, apstāsies," prognozē "Swedbank" vecākais ekonomists.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka IKP kritums būs samazinājies un gada griezumā sasniegs 7,3%, kas skaidrojams ar to, ka martā vairākās nozarēs ir noticis ļoti krass uzlabojums, ko apliecina rūpniecības dati, un arī mazumtirdzniecībā kritums ir strauji mazinājies.
Vienlaikus viņš atzīst, ka finanšu sektors joprojām uzrāda lielus zaudējumus, kā arī tranzīta nozare uzrāda vājāku sniegumu salīdzinājumā ar pērno gadu. Tomēr ir vairākas nozares, kuru rādītāji nav zināmi, bet arī tajās martā var būt izmaiņas, kas pozitīvi ietekmējušas kopējos rādītājus, tādēļ pastāv iespēja, ka kritums var izrādīties arī mazliet mērenāks.
Arī Gašpuitis prognozē, ka sezonāli izlīdzinātajos datos pret 2009.gada ceturto ceturksni IKP izmaiņas svārstīsies ap nulli. "Pilnīgi iespējams, ka IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu uzrāda niecīgu pieaugumu, kas ļautu ziņot par recesijas beigām Latvijas ekonomikā. Tajā pašā laikā niecīgs kritums, bet joprojām var uzrādīties, un ziņas par recesijas beigām tiek atliktas uz nākamo ceturksni," norāda ekonomists.
"Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds arī pieļauj, ka sezonāli izlīdzinātajos datos ceturksni pret ceturksni varētu būt gaidāms neliels IKP pieaugums, bet gada izteiksmē joprojām saglabāsies kritums.
Kā ziņots, IKP kritums pagājušajā gadā pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija 18%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī pret trešo ceturksni saskaņā ar sezonāli neizlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,3%.