Eiropā un Latvijā ir pārāk liela atkarība no energoresursu importa, bet šo atkarību var mazināt, ražojot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, šodien enerģētikas politikai Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) veltītajā konferencē apgalvoja Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (JL).
Kariņš stāstīja, ka Eiropas mērķis līdz 2020.gadam ir panākt, ka 20% no saražotās enerģijas jābūt no energoresursiem, tāpat par 20% jāsamazina ogļskābās gāzes izmeši un par 20% jāsamazina enerģijas patēriņš.
Kariņš uzsvēra, ka Latvija un Zviedrija ir vienīgās ES valstis, kurās no atjaunojamiem energoresursiem saražotā enerģija ir vairāk nekā 30% no kopējā enerģijas apjoma, tajā paša laikā viņš norādīja, ka Latvijā 60% enerģijas tiek importēti, tādējādi radot atkarību no citu valstu, īpaši Krievijas, ievestās enerģijas.
Lai mazinātu enerģijas importu, Kariņš iesaka izmantot saules enerģiju, minot piemēru, ka Vācijā, kas nav saulainākā valsts pasaulē, spēj ievērojami saražot enerģiju no saules. Kā piemērs tika minēti arī Dānijas vēja ģeneratori, kas uzstādīti jūrā, norādot, ka arī Latvijā Kurzemes jūrmalā vējš ir pietekami spēcīgs, lai izmantotu tā potenciālu. Tāpat Kariņš uzsvēra neizmantotos Latvijas bagātīgos meža resursus.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) uzsvēra, ka meža resursu potenciāls Latvijā nav novērtēts. Viņš norādīja, ka šo resursu ir svarīgi apgūt, lai gūtu neatkarību no tiem energoresursiem, kas nav pieejami Latvijā.
Tāpat Dombrovskis apgalvoja, Latvijā lielākais vides piesārņotājs nav transports, bet tieši mājokļu enerģijas patēriņš, tāpēc ir svarīgi samazināt tā ietekmi uz vidi, izvēršot māju siltināšanas pasākumus.
Kā ziņots, šodien Rīgas Ekonomikas augstskolā notiek Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa (JL) organizēta konference par enerģētikas politiku Latvijā un Eiropas Savienībā (ES), biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Kariņa padomnieks Jānis Patmalnieks.
Patmalnieks stāsta, ka ES joprojām pastāv vairākas "enerģētikas salas", tostarp Baltijas valstis, kas ir reāli izolētas no kopējiem ES enerģētikas tīkliem. Šī nošķirtība no kopējā ES enerģētikas tirgus un lielā atkarība no Krievijas piegādātajiem energoresursiem padara enerģētikas politiku arī par 21.gadsimta politiskās drošības un neatkarības jautājumu gan Baltijas valstīs, gan visā ES.
Konferencē piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), Eiropas Parlamenta deputāts Bendts Bendtsens, žurnāla "The Economist" pētnieks Edvards Lūkass, AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis, Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Sprūds, Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs, AS "Latvenergo" Komunikāciju un starptautisko attiecību departamenta direktore Ingrīda Lāce, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dagnija Blumberga.