Lai gan vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas slēgtajā sēdes daļā bija plānots izskatīt likumprojektu Grozījumi Kredītiestāžu likumā, tajā liedza piedalīties Saeimas deputātam Jānim Urbanovičam (SC) – vienam no šā likumprojekta autoriem. Viņš šo slepenību Neatkarīgajai skaidroja ar atsevišķu politisku spēku vēlmi novilcināt tā izskatīšanu.
Tā ir valdošās koalīcijas tīša darbība, lai, manuprāt, piesegtu kādu afēru," uzsvēra J. Urbanovičs. "Un tas vēl vairāk stiprina manu pārliecību, ka jāpanāk šīs likuma izmaiņas, lai padarītu par pienākumu valsts amatpersonām rīkoties cilvēkiem saprotamā veidā, atklāti, debatējot arī ar sabiedrību."
Saeimas Saskaņas centra frakcijas piecu deputātu – Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Andreja Klementjeva – iesniegtais likumprojekts, kas komisijai izskatīšanai tika nodots 31. martā, paredz grozīt divus pantus Kredītiestāžu likumā, proti, paredzot, ka gadījumos, kad kredītiestāde vai tās daļa tiek nodota kādas citas personas īpašumā vai lietošanā, kredītiestādei ir nepieciešama Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, kā arī vismaz trīs gadu darbības plāns. Šos likuma grozījumus par pamatotiem atzina ZZS konsultants Māris Grudulis. "Grozījumu būtība ir nepieciešamība saņemt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas akceptu gadījumos, kad tiek veikta kādas kredītiestādes restrukturizācija. Kā jurists to vērtēju pozitīvi," Neatkarīgajai teica M. Grudulis.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka šķietami nevainīgie labojumi Kredītiestāžu likumā skar jautājumu par slepenības plīvurā tīto Parex bankas restrukturizāciju un to, kam finālā būs jāsaka galavārds par šīs bankas restrukturizācijas variantu. Ja Saeima noraidīs iesniegtos labojumus, valdība varēs īstenot savu restrukturizācijas plānu tieši tādā redakcijā, kā tas jau ir sagatavots. Savukārt labojumu pieņemšana nozīmēs, ka Saeima kontroli pār valdības darbību ar Parex banku un tās pārveidošanā deleģēs jau nākamajai valdībai. Tai, kura tiks pie varas pēc vēlēšanām.
"Ja Parex bankā ieguldītā nauda – 1,5 miljardi latu – būtu dažu politiķu privātā nauda, tad lai viņi dara ar to, ko grib. Taču tā ir visu Latvijas ļaužu kolekte. Ar šiem grozījumiem mēs pieprasām atklātību un atbildību no tiem, kuri veic šo "restrukturizāciju". Viņiem nav tiesību slepenā režīmā izrīkoties ar svešu naudu. Turklāt no Parex bankā strādājošajiem esmu dzirdējis pat stāstus, ka jau tiek izdalīti aktīvi, lai gan restrukturizācijas plāns vēl nav apstiprināts," sacīja J. Urbanovičs.
Pret šā likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai un līdz ar to tālākai virzībai iebilda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš (JL). Viņš, aizstāvot savu viedokli, Saeimas sēdē, kurā tika lemts šis jautājums, uzsvēra, ka minētie grozījumi ierobežotu gan valsts, gan FKTK rīcībspēju. "Restrukturizācijas praksē ne vienmēr ir nodoms radīt divus darboties spējīgus uzņēmumus. Un līdz ar to prasība, kas šeit parādās par triju gadu darbības plānu, nav atbilstoša un nav samērīga," Saeimas sēdē uzsvēra G. Bērziņš, norādot, ka turklāt šī norma sašaurina jau esošo regulējumu. "Proti, ne vienmēr ieguvējs būs komerciestāde. Tā varētu, piemēram, būt SIA, kaut kāds fonds vai kāds cits veidojums.Vēl gribu atgādināt, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu dalībvalstij ir jāsaskaņo tiesību aktu projekti ar Eiropas Centrālo banku," skaidroja G. Bērziņš.
