Turpmāko starptautiskā aizdevuma daļu Latvija vēlētos saņemt kredītlīniju formā un par šādu iespēju jau norit sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, šodien valdībā norādīja Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka.
Konkrētus pārskaitījumus varētu aizstāt ar kredītlīnijas iespēju, un Valsts kases priekšlikumi jau ir nosūtīti Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai. Patlaban starp pusēm noritot komunikācija, un gala lēmums no aizdevējiem, vai atļaut atlikušo aizdevumu izmantot kredītlīnijas veidā, nav saņemts.
Tāpat ministri tika informēti, ka valsts ārējā parāda pārfinansēšanai līdz gada beigām varētu būt nepieciešami 10-13 miljoni latu, bet iekšējā parāda pārfinansēšanai - līdz 500 miljoniem latu no saņemtā aizdevuma līdzekļiem, prognozē Valsts kase.
Ministru kabinets šodien arī iepazinās ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par starptautiskā aizdevuma programmas izpildes gaitu.
Jau ziņots, ka līdz 2010.gada 31.martam starptautiskā aizdevuma programmā Latvijas saņemtā finansējuma apjoms veido četrus miljardus eiro jeb 2,8 miljardus latu, bet no saņemtās naudas iztērēti 1,57 miljardi latu.
Finanšu ministrijas valdībai iesniegtais ziņojums liecina, ka no starptautiskā aizdevuma Latvija līdz šim visvairāk tērējusi valsts parāda atmaksai, novirzot šim mērķim 784 miljonus latu.
Valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevumu finansēšanai novirzīti 456,2 miljoni latu jeb 29% no kopējā izlietojuma. Valsts parāda atmaksai novirzīti 784 miljoni latu jeb 50% no kopējā izlietojuma, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana - 265,3 miljoni latu jeb 17% no kopējā izlietojuma, bet Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts AS "Parex banka" bijis 64,4 miljoni latu jeb 4% no kopējā izlietojuma.
Saskaņā ar noslēgtajiem vienošanās dokumentiem aizdevuma programma paredzēta valsts budžeta saistību finansēšanai, tostarp valsts budžeta deficīta un aizdevumu finansēšanai, valsts parāda pārfinansēšanai un finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai.
Programmā saņemtais finansējums ir valdības rīcībā, nodrošinot tā saucamo likviditātes buferi vai spilvenu, izslēdzot jebkādas šaubas par valdības spēju pildīt savas saistības. Programmā Latvijai piešķirtie aizdevumi ir lētāki, salīdzinot ar pašreizējām valsts aizņemšanās iespējām finanšu tirgos, uzsvērts ziņojumā.
Ja valdības rīcībā esošais likviditātes buferis tiktu izlietots un tiktu apšaubīta valsts turpmākā maksātspēja, nepieciešamā aizņemšanās finanšu tirgos valstij izmaksātu ievērojami dārgāk, teikts dokumentā.
Ziņojums arī atgādina, ka finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai paredzētie programmas aizdevumu resursi veido "drošības rezervi", kas nepieciešamības gadījumā būs pieejama, ja tiks veikti pasākumi finanšu sektora pārstrukturēšanai. Latvijas finanšu sistēmas stabilitātei ir svarīga uzticības atgūšana, līdz ar to starptautiskā aizdevuma līdzekļu "drošības rezerves" mērķis ir palīdzēt finanšu sistēmai šo uzticību atgūt gan iekšējā, gan ārējā tirgū.
Ņemot vērā to, ka Latvijai aizdevuma programmā piešķirtie aizdevumi tiek izmantoti tikai norādītajiem mērķiem, aizdevumu resursi atrodas Valsts kases kontos Latvijas Bankā un tiek izvietoti termiņnoguldījumos Latvijas Bankā, nodrošinot šiem resursiem pietiekami augstu likviditāti, lai nepieciešamības gadījumā pietiekamā apjomā būtu pieejams finansējums aizdevuma programmas galveno mērķu, kas vērsti uz valsts makroekonomiskās un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, sasniegšanai.