Latvijas gāze pērn nopelnījusi 20 miljonus latu

Pērn "Latvijas gāze" (LG) patērētājiem pārdeva dabasgāzi un sniedza pakalpojumus par 330 miljoniem latu, kas ir par 6% mazāk nekā 2008.gadā, bet uzņēmuma peļņa 2009.gadā bija 20 miljoni latu, teikts LG auditētajā finanšu pārskatā par 2009.gadu.

Pērn LG pamatdarbības neto rentabilitāte bija 6%, un 2009.gadu LG beidza ar 20 miljonu latu neto peļņu, kas būtiski neatšķīrās no 2008.gadā sasniegtās peļņas, bet bija par 13 miljoniem latu mazāka nekā 2007.gadā.

2009.gadā peļņa no saimnieciskās darbības samazinājās, salīdzinot ar 2008.gadu, savukārt pieauga citi finanšu ienākumi.

Nodokļos un nodevās 2009.gadā LG nomaksājis 72 miljonus latu.

Neto apgrozījuma samazinājums saistīts ar dabasgāzes tirdzniecības cenas un dabasgāzes realizācijas apjoma izmaiņām, skaidro uzņēmums.

LG pērn 12 mēnešos patērētājiem pārdeva 1,49 miljardus kubikmetru dabasgāzes, kas salīdzinājumā ar 2008.gadu ir par 8,5% mazāk.

Patēriņa samazinājums ir saistīts ar siltākiem laika apstākļiem un ekonomikas lejupslīdi Latvijā, kā rezultātā daļa klientu ir pārtraukuši savu darbību vai arī ierobežojuši patēriņu.

Dabasgāzes patēriņu ietekmēja arī dažādā dabasgāzes cena gada garumā. Pirmajā pusgadā dabasgāzes cena bija augstāka, savukārt gada otrajā pusē dabasgāzes cena bija zemāka, salīdzinot ar kopējām tendencēm Eiropas tirgū. Zemas dabasgāzes cenas gada otrajā pusē apkures sezonā nodrošināja krājumi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kas tika iegādāti vasarā, kad dabasgāzes cenas bija zemas visā Eiropā.

Apkures sezonā, kad citām valstīm dabasgāzes cenas pieauga, Latvijā tika patērēta krātuvē iepriekš iegādātā dabasgāze, norāda LG.

Gada laikā no janvāra līdz decembrim tarifi mājsaimniecībām apkurē samazinājās par 27%, savukārt rūpnieciskiem patērētājiem - vidēji par 36%.

LG 2009.gadā veica virkni pasākumu, lai krītoša pieprasījuma apstākļos nodrošinātu akcionāriem peļņu 2008.gada līmenī. LG ieviesa jaunus gāzapgādes sistēmas ekspluatācijas standartus un veica organizatoriskās struktūras reorganizāciju, samazinot strādājošo skaitu par 9,2%.

Strādājot krīzes apstākļos, papildu finanšu un materiālie resursi tika novirzīti dabasgāzes tirdzniecības un norēķinu kontroles veikšanai, bet samazināti tika resursi jauno pieslēgumu nodrošināšanai, reklāmas un mārketinga pasākumu finansēšanai.

Tāpat kā iepriekšējos gados, par prioritāti pērn tika uzskatīta ar sistēmas drošību saistīto pasākumu finansēšana. Ietaupījumu deva arī samazinājušās cenas un pieaugušie konkurences apstākļi ārpakalpojumiem, kas tiek iegādāti, organizējot iepirkumu konkursus.

Kapitālieguldījumu programmā 2009.gada 12 mēnešos apgūti 17 miljoni latu. No kopējām investīcijām 31% tika izlietoti Inčukalna pazemes gāzes krātuves ekspluatācijas drošības paaugstināšanas un iekārtu modernizācijas vajadzībām, 33% maģistrālo gāzesvadu sistēmas modernizācijai un remontam, bet 30% sadales tīklu paplašināšanai un esošo pamatlīdzekļu atjaunošanai.

Ekonomika

„Vai tiešām kāds nopietni domā, ka šie ļaudis būs potenciālie nodokļu maksātāji? Viņi atbrauc pie mums no Zviedrijas un Vācijas, lai nevis strādātu tur par 4000, bet gan te par 600 vai 800 eiro un kārtīgi maksātu nodokļus? Kāds tiešām tam tic? Nu, izbeidziet, lūdzu!” TV24 raidījumā „Preses klubs” skarbu viedokli pauda rokmūziķis, Latvijas Rokmūzikas asociācijas prezidents Jānis Bukums.