Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs vizītes Latvijā laikā solījis panākt taisnīgākus platību maksājumus zemniekiem.
"Grūti būs aizpildīt visus "caurumus", kas radušies iepriekš, tomēr centīsimies izlīdzināt maksājumus," šodien, apmeklējot zemnieku saimniecību "Robežnieki", biznesa portālam "Nozare.lv" teica Čološs.
Zemnieku saimniecībā Čološs apmeklēja par ES līdzekļiem daļēji atjaunoto fermu. Sarunājoties ar zemniekiem, komisārs interesējās par piena un graudu cenām, kā arī uzklausīja zemnieku jautājumus.
"Ja Eiropa atbalstītu lielākus platību maksājumus, mums būtu iespēja pabeigt fermas atjaunošanu. Tā ir mūsu lielākā sāpe, ka saņemam krietni mazāku atbalstu nekā citu valstu zemnieki. Tomēr ceram, ka lietas labā kaut kas tiks darīs," sacīja "Robežnieku" saimniece Dzintra Eizenberga.
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons komisāram norādīja uz atšķirībām, kādas valda starp Eiropas reģioniem. "Ja Latvijas zemnieks no hektāra var iegūt trīs tonnas kviešu, tad Francijas zemnieks iegūst desmit tonnas. Un rezultātā lielākus maksājumus saņem tā valsts, kam labākas ražas. Lai situācija būtu godīga, maksājumi jāizlīdzina starp visām valstīm vienādi, kaut vai tā būtu nulle," akcentēja Jansons.
"Es saprotu, ka eksistē milzīgas atšķirības platību maksājumos, vienlaikus tomēr nedrīkst aizmirst par investīcijām. Ja zemnieks netiek stimulēts investēt, nekas neuzlabosies," atbildēja komisārs, norādot, ka jādiskutē arī par kritērijiem, pēc kuriem tiek noteikti atbalsta maksājumi.
Lauksaimniecības komisārs uzsvēra, ka nav pilnvarots runāt par budžetu, bet vēlas uzklausīt viedokļus un diskusijas. "Turklāt gribu uzsvērt, ka nebūs vairs tā, kā agrāk, kad lauksaimniecības politika tika noteikta Eiropas valstu ministru starpā. Turpmāk lēmumus pieņems Eiropas Parlaments," solīja Čološs.
Uz "Nozare.lv" jautājumu, ko ministram devusi divu dienu ilgā vizīte Latvijā, viņš norādīja, ka galvenais ieguvums ir iespēja "savām acīm redzēt stāvokli laukos", tādēļ tiek apmeklēta ne tikai Latvija, bet arī Lietuva, Igaunija, Dānija un citas ES valstis. "Man ir svarīgi redzēt, kā dzīvo zemnieki, lai veidotos kopaina par situāciju lauksaimniecībā vispār. Protams, zemniekiem Latvijā ir problēmas, taču katru situāciju Briselē atrisināt nav iespējams, tādēļ jau vietējās ministrijas rīcībā ir savi mehānismi," uzsvēra komisārs.
Čološs atgādināja, ka ir izveidota specializēta tīmekļa vietne "ec.europa.eu/agriculture/cap-debate", kur jebkurš ar lauksaimniecības nozari saistīts interesents var ievietot savus jautājumus un priekšlikumus. Atklātās diskusijas veidošanai vietne būs pieejama līdz 2010.gada jūnijam. Pēc tam rezultātus apstrādās neatkarīga organizācija, savukārt Eiropas Komisija 2010.gada jūlijā īpašā konferencē informēs par atklātās diskusijas rezultātiem un priekšlikumus iestrādās paziņojumā par ES kopējās lauksaimniecības politiku laika posmam pēc 2013.gada.
Kā pārliecinājās "Nozare.lv", no Latvijas pagaidām vietnē nav iesūtīts neviens priekšlikums.
Kā ziņots, Latvijas lauksaimnieki ir neapmierināti ar diskrimināciju ES platību maksājumos, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī - 90 eiro (63 lati) par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro (186 lati) par hektāru, bet atsevišķās ES valstīs tie sasniedz pat 600 eiro (420 latus) par hektāru.
Latvijas zemnieki uzskata, ka šie maksājumi ir diskriminējoši, pārāk lielā amplitūdā, kā arī mūsu valstij neizdevīgi aprēķināti, kā atskaites periodu izmantojot gadus, kad Latvijas lauksaimniecībā notika pāreja no kolektīvās uz individuālo saimniekošanu.
Mūsu zemnieki neprasa, lai šie maksājumi būtu vienādi, bet vēlas, lai no nākamā plānošanas perioda 2013.gadā tiktu mainīta kopējā lauksaimniecības politika un šī amplitūda mazināta. "Savlaicīgi sākam aktualizēt šo tēmu un risināt šo jautājumu," sacīja Lazdiņš.
Kā norādīja "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs, Latvijas zemnieku konkurētspēju ietekmē ne tikai zemāks atbalsta līmenis, bet arī objektīvi faktori, piemēram, mūsu valstī ir lauksaimniecībai nelabvēlīgāks klimats salīdzinājumā ar Rietumvalstīm.
LET