Zviedrijas banku pirmā ceturkšņa peļņa pārsniedz prognozes

© skanpix

Zviedrijas četru lielāko banku pirmā ceturkšņa ienākumi pārsnieguši prognozes, kas galvenokārt skaidrojams ar Baltijas valstīs gaidāmo kredītu zaudējumu rezervju ievērojamu samazināšanu un makroekonomiskā klimata atlabšanu.

"Handelsbanken", "Nordea" un SEB trešdienas rītā ziņoja par rezultātiem, kas bija labāki, nekā iepriekš prognozēja analītiķi, bet iepriekšējā dienā "Swedbank", kas ir lielākais aizdevējs Baltijas valstīs, paziņoja par pirmo peļņu kopš 2008.gada beigām.

Peļņas pieaugums galvenokārt saistīts ar Baltijas valstu kredītu zaudējumiem paredzēto rezervju samazināšanu, norāda Zviedrijas laikraksts "The Swedish Wire".

Zviedrijas bankas smagi skārusi ekonomiskā lejupslīde Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, jo ekonomiskās izaugsmes laikā tās agresīvi izpletās Baltijas valstīs, raksta "Financial Times".

Taču "Swedbank" un SEB, kurām ir vislielākās biznesa daļas šajā reģionā, vēsta, ka problemātisko kredītu situācija sāk normalizēties, jo stāvoklis Baltijas valstu ekonomikās stabilizējas.

Makroekonomiskā situācija arī lēnām uzlabojas Zviedrijā un kaimiņu Ziemeļvalstīs, kas veicinās banku sektora stabilizāciju.

"Pirmajā ceturksnī pieaugusi biznesa pārliecība, īpaši lielajās kompānijās, un mēs esam pieredzējuši korporatīvo aizdevumu pieaugumu," sacīja "Nordea" vadītājs Kristians Klausens.

Ziemeļvalstu reģiona lielākā banka "Nordea AB" pirmajā ceturksnī guvusi tīro peļņu 643 miljonu eiro apmērā, kas pārsniedz analītiķu prognozētos 443,4 miljonus eiro (311,62 miljonus latu).

Bankas pirmā ceturkšņa peļņa bija par 2,6% lielāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, "Nordea" peļņa pieaugusi par 44%.

Tīrie ienākumi no procentiem pirmajā ceturksnī samazinājās par 8,9% - līdz 1,24 miljardiem eiro (871,47 miljardiem latu), bet rezerves kredītu zaudējumiem nokritušās līdz 261 miljonam eiro (183,43 miljoniem latu) no 356 miljoniem eiro (250,20 miljoniem latu).

Analītiķi tīros ienākumus no procentiem bankai prognozēja 1,26 miljardu eiro (885,53 miljonu latu) apmērā, bet rezerves kredītu zaudējumiem 343,1 miljona eiro (241,13 miljona latu) apmērā.

"Nordea" pamatdarbības peļņa, neskaitot rezerves kredītu zaudējumiem, sasniedza 1,14 miljardus eiro (801,19 miljonus latu), salīdzinot ar 1,19 miljardiem eiro (836,33 miljoniem latu) pirms gada. Analītiķi bankai pamatdarbības peļņu prognozēja 946,1 miljona eiro (664,92 miljonu latu) apmērā.

"Nordea" izpilddirektors Kristians Klausens bankas rezultātu uzlabošanos skaidroja ar kredītu zaudējumu mazināšanos un problemātisko kredītu palielināšanās stabilizēšanos.

"Tīrie kredītu zaudējumi 2010.gadā visdrīzāk būs mazāki nekā 209.gadā. Kredītu kvalitāte turpina stabilizēties atbilstoši makroekonomiskajai atlabšanai," sacīja Klausens.

Arī Zviedrijas otra lielākā banka "Svenska Handelsbanken" pirmajā ceturksnī guvusi lielāku peļņu, nekā prognozēts, - 2,85 miljardu Zviedrijas kronu (209,19 miljonu latu) apmērā, salīdzinot ar 2,77 miljardiem kronu (203,32 miljoniem latu) pirms gada.

"Handelsbanken" kredītu zaudējumi pirmajā ceturksnī samazinājās par 39%.

Banka kopumā krīzi pārcietusi labāk nekā pārējās Zviedrijas bankas, galvenokārt tādēļ, ka tai ir maz operāciju Baltijas valstīs. "Handelsbanken" tā vietā izplatīja savu tīklu Lielbritānijā, kur tai ir vairāk nekā 60 filiāles.

Tomēr "Handelsbanken" ir daudz piesardzīgāka savās prognozēs par Zviedrijas ekonomikas atlabšanu, brīdinot, ka valsts ekonomika vēl joprojām ir vāja un kredītu pieprasījums no korporāciju sektora vēl ir ierobežots.

Zviedrijas trešā lielākā banka SEB šā gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 674 miljonu Zviedrijas kronu (49,4 miljonu latu) tīro peļņu, kas ir par 33% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, teikts trešdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Taču SEB peļņa pārsniegusi analītiķu iepriekš prognozētos 224,6 miljonus kronu (16,4 miljonus latu).

Turklāt bankas kredītu zaudējumi gada pirmajos trīs mēnešos sarukuši līdz 1,93 miljardiem kronu (141,6 miljoniem latu), salīdzinot ar 2,39 miljardiem kronu (175,4 miljoniem latu) attiecīgajā periodā pērn un 3,16 miljardiem kronu (231,9 miljoniem latu) ceturtajā ceturksnī.

Papildus tam par 45% samazinājušies arī SEB uzkrājumi tā dēvēto slikto kredītu nodrošinājumam līdz 1,43 miljardiem kronu (104,9 miljoniem latu), un banka prognozē, ka kredītu zaudējumi Baltijas valstīs šogad nepārsniegs piecus miljardus kronu (367 miljonus latu).

"Pēc visu kredītu rūpīgas izvērtēšanas 2009.gadā mēs esam pārliecināti par mūsu aktīvu kvalitāti un darba stratēģiju Baltijas valstīs," norādīja SEB izpilddirektore Annika Falkengrēna.

Tajā pat laikā tīrie procentu ienākumi kritušies par 34% - līdz 3,88 miljardiem kronu (284,7 miljoniem latu), kas galvenokārt skaidrojams ar izmaksu palielināšanos un zemākiem ienākumiem bankas obligāciju investīciju portfelī.

Savukārt Zviedrijas banku grupa "Swedbank" pirmajā ceturksnī negaidīti guvusi 536 miljonu Zviedrijas kronu (39,29 miljonu latu) tīro peļņu, kas ir bankas pirmā peļņa kopš 2008.gada beigām.

Pozitīvais rezultāts saistīts ar problēmu mazināšanos Baltijas valstīs un nekustamā īpašuma tirgus atlabšanu.

Iepriekšējā gada attiecīgajā ceturksnī "Swedbank" cieta zaudējumus 3,36 miljardu Zviedrijas kronu (246,29 miljonu latu) apmērā.

"Swedbank" grupas tīrie procentu ienākumi samazinājās par 31% līdz 4,02 miljardiem kronu (294,67 miljoniem latu), bet rezerves kredītu zaudējumiem nokritušās par 73% līdz 1,78 miljardiem kronu (130,47 miljoniem latu), salīdzinot ar 6,55 miljardiem kronu (480,12 miljoniem latu) iepriekšējā gadā.

Analītiķi "Swedbank" grupai šā gada pirmajā ceturksnī prognozēja zaudējumus 1,1 miljarda kronu (80,63 miljonu latu) apmērā.

Bankas pamatdarbības peļņa pirmajā ceturksnī sasniedza 1,02 miljardus Zviedrijas kronu, salīdzinot ar analītiķu prognozētajiem 396 miljonu kronu (29 miljonu latu) zaudējumiem.

"Mēs esam guvuši pirmo peļņu kopš 2008.gada beigām," paziņoja "Swedbank" vadītājs Mikaels Volfs.

"Pirmajā ceturksnī mēs piedzīvojām ievērojamu kreditēšanas traucējumu mazināšanos, ko izraisīja mazāks bankas risku līmenis, problemātisko aizdevumu spēcīgāka organizēšana un makroekonomisko apstākļu uzlabošanās," sacīja Volfs.

Volfs arī prognozēja, ka 2010.gadu kopumā "Swedbank" noslēgs ar peļņu.

Svarīgākais