Palu ūdeņi Daugavpils novadā nodarījuši vairāk nekā 200 000 latu zaudējumus

Daugavas palu ūdeņi Daugavpils novadā šopavasar nodarījuši vairāk nekā 200 000 latu zaudējumus, aģentūru LETA informēja Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts.

Nopietnākos bojājumus plūstošie ūdeņi nodarījuši ceļiem. Daudzviet pilnībā vai daļēji ir bojātas caurtekas. To atjaunošanai un remontam būs nepieciešami 80 532 lati. Aptuveni mēnesi atrodoties zem ūdens, grants ceļiem dažos to posmos virsējā kārta ir noskalota grāvjos. Ceļu darbības atjaunošanai būs jātīra grāvji un jāatjauno ceļu segums. Līksnas pagastā atjaunojamo ceļu kopgarums ir četri kilometri, bet Sventes pagastā - 2,8 kilometri, darbu izmaksas ir attiecīgi 72 000 latu un 42 000 latu.

Palu laikā bojā gājuši arī aptuveni 50% jeb aptuveni 550 hektāri applūdušo ziemāju sējumu, nodarot vietējiem zemniekiem aptuveni 24 000 latu zaudējumus.

Lai novērstu plūdu radītās sekas, kā arī lai atbalstītu plūdos cietušos zemniekus, Daugavpils novada domes vadība vērsīsies pēc palīdzības Ministru kabinetā un Zemkopības ministrijā.

Krītoties ūdens līmenim Daugavā, palu ūdeņu Daugavpils novadā atkāpušies, atjaunojot piekļuvi visām līdz šim no ārpasaules nošķirtajām dzīvojamajām mājām. Par aptuveni 90% no ūdens segas atbrīvojušās arī applūdušās pļavas un lauki.

Daugavas palu ūdeņi, sasniedzot maksimumu, šopavasar nošķīra no ārpasaules 65 dzīvojamās mājas Sventes un Līksnas pagastos, appludināja ap 800 dārza mājiņām dārzkopības kooperatīvos "Ļubaste", "Maļutki", "Daugava", "Celtnieks" un "Kooperators", kā arī teritorijas vairāk nekā 4000 hektāru platībā.

Applūstošo teritoriju iedzīvotāji ir pieraduši pie dabas untumiem, bija pienācīgi tiem sagatavojušies un par notiekošo arī šogad īpaši nesūdzējās. Nokļūšanai pēc produktiem vai bērnu aizvešanai uz skolu viņi izmantoja laivas.

Kā ziņots iepriekš, Jelgavas novada pašvaldības speciālistu veiktie aprēķini liecina, ka šajā pavasarī plūdi novada infrastruktūrai - galvenokārt pašvaldības autoceļiem, tiltiem un ar to saistītām inženierkomunikācijām - nodarījuši zaudējumus aptuveni 75 000 latu apmērā. Savukārt no Jelgavas pilsētas pašvaldības budžeta pretplūdu un plūdu seku likvidēšanas pasākumiem bija nepieciešami ap 62 000 latu.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.