Pēc dažiem mēnešiem jānotiek tā, ka piektdien savus klientus apkalpo Parex banka, bet pirmdien – jau kāda cita banka.
Pagājušajā piektdienā Parex bankas padome apstiprināja detalizētu bankas restrukturizācijas plānu. Padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons Neatkarīgajai paskaidroja, ka restrukturizācijas darbu apjoms ir ļoti liels un bankas darbinieki jau ķērušies pie to izpildes. Varbūt 30. jūnijs kļūs par pēdējo dienu pašreizējās Parex bankas vēsturē, bet 1. jūlijā Parex bankas vārdu nesīs tagadējās bankas problemātisko aktīvu apsaimniekošanas iestāde. Bankas sadalīšana notiks tikai tad, ja restrukturizācijas plānu būs apstiprinājusi arī Eiropas Komisija. Lai nerastos šķēršļi šajā instancē, par Parex bankas restrukturizācijas plāna paraugu tiek izmantota Lielbritānijas bankas Northern Rock sadalīšana "labajā" un "sliktajā" bankā.
Pagājušo gadu Parex banka pabeidza, uzrādot savos aktīvos un pasīvos aptuveni divarpus miljardus latu. Tos paredzēts sadalīt proporcijā 2:1 par labu jaunajai bankai. Tā pārņems visu Parex bankas klientu apkalpošanu. J. Jākobsons sola šo pārņemšanu organizēt tā, lai klienti to nemaz nejustu. Latvijā ir piemēri, kas liecina, ka to iespējams izdarīt. Bijušās Hansabankas klienti taču nav žēlojušies par neērtībām sakarā ar bankas pārsaukšanu par Swedbank. Vairāk nekā nosaukuma maiņu (pat vairākas maiņas) ir piedzīvojusi Rīgas Komercbanka, par kuras noraukumu tagad atgādina burti RIK tagadējās DnB NORD bankas klientu kontu numuros, bet kontu īpašniekus tas nemulsina un neapgrūtina. Līdzīgi arī Parex bankas bijušo klientu kontu numuri pārskatāmā nākotnē iekļaus PARX neatkarīgi no tā, kā sauksies jaunā banka. Tās nosaukums vai nosaukuma varianti šobrīd izpausti netiek. Vajadzīgajā laikā banka to paziņos masu saziņas līdzekļos, kā arī nosūtīs vēstules tiem klientiem, kuri arī līdz šim bauda personificētu apkalpošanu.
Ar vēstulēm par bankas sadalīšanas sekām tiks informēti arī vairāki simti vecās Parex bankas parādnieku par to, ka viņi paliek šīs bankas pārziņā. Tie būs parādnieki, kas kavē lielu kredītu atmaksu. Hipotekāro kredītu segmentā uz jauno banku tiks pārcelti visi, kas ņēmuši kredītu sava mājokļa iegādei neatkarīgi no tā, vai viņiem ir radušās grūtības ar kredītu nomaksu. Parex banka toties nodarbosies ar neveiksmīgiem nekustamo īpašumu attīstītājiem (investoriem, spekulantiem). Tās aktīvos nonāks arī apšaubāmas vērtības vērtspapīri u. tml. Arī no šādiem aktīviem, ja tie ir pietiekami lielā apjomā, būtu jāgūst ienākumi, lai Parex banka varētu pastāvēt vēl vairākus gadus. Tās tālāko nākotni J. Jākobsons paredzēt neuzņemas.
"Restrukturizācijas plāns paredz, ka vecā banka darbosies ar esošo kredītiestādes licenci un vecajai bankai būs saistošas Kredītiestāžu likuma prasības, un tās rīcībā būs pietiekami liels kapitāls," norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) preses pārstāve Ieva Upleja. "Parex bankas restrukturizācijas procesā maksātnespēja nav tas, uz ko tiek virzīta "sliktā" banka. Ilgtermiņa uzdevums ir atjaunot bankas dzīvotspēju bez valsts atbalsta, atjaunot uzticību finanšu sektoram un mazināt slogu budžetam," viņa turpināja.
Ir dzirdēts optimistisks nostāsts par Zviedriju, kur nekustamo īpašumu cenas pēc burbuļa plīšanas gan kritušas, bet turpmāko gadu laikā atguvušas tādu līmeni, lai neko nezaudētu tie, kuri spējuši vairākus gadus gaidīt uz cenu celšanos. Pesimisti atgādinātu, ka Zviedrijā mājas tiek celtas uz klintīm šo vārdu burtiskajā nozīmē, bet Latvijā – applūstošās pļavās, jo tur lētāka zeme. Tāpat atšķirības ir abu valstu rūpniecības u. c. nozaru potenciālā ģenerēt naudu, par kuru tiek pirkti nekustamie īpašumi. Latvijas priekšrocība varbūt ir ekonomikas nelielais apmērs, kas varētu ātrāk sekot augšupejai, ja tā izrādās noturīga vismaz Eiropā. Arī Parex bankas zaudējumus var saukt par niecīgiem tāpēc, ka tādi ir visi bankas (un visu Latvijas komercbanku) aktīvi uz citu valstu fona. No jau minētās Northern Rock par labiem atzīti 20% no pirmskrīzes aktīvu apjoma aptuveni 30 miljardu (ne miljonu!) eiro apmērā, bet slikti izrādījušies aktīvi par 120 miljardiem eiro. Šādu aktīvu pārvaldīšana kļūst par milzīga apjoma biznesa nozari, kas varbūt varētu pārņemt arī Parex banku.
Parex aktīvu sadalīšanai atbilst arī bankas pamatkapitāla un pasīvu dalīšana. Restrukturizācijas plāns paredz atstāt Parex bankā tās bijušo īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka ieguldījumus bankā un subordinētajā kredītā. Ja Parex bankas aktīvi izrādīsies pilnīgi nevērtīgi un to apsaimniekošana – zaudējumus nesoša, tad tas tiks iegrāmatots vispirms kā pamatkapitāla, tad tā subordinētā kapitāla zudums. Abi kungi laikam gan rēķinās ar šādu perspektīvu un nepaļaujas uz FKTK mierinājumiem, ka arī vecās bankas nākotne varētu būt rožaina. Viņi ir vairākkārt skaļi iebilduši pret tagadējo bankas restrukturizācijas plānu un solījuši tiesāties, lai atgūtu viņiem nodarītos zaudējumus. Šis solījums pagaidām nav izpildīts.
J. Jākobsons pieļauj, ka sūdzēties drīkst visi par jebko, taču pauž stingru pārliecību, ka bankas bijušie īpašnieki neko panākt nevarēs. Valsts taču nenacionalizēja Parex banku pēc savas iniciatīvas, bet pēc viņu pašu lūguma, lai banka spētu izpildīt kaut tikai daļu no savām saistībām pret noguldītājiem u. c. klientiem. Ja valsts nebūtu ieguldījusi Parex bankā aptuveni miljardu latu gan kā papildinājumu bankas pamatkapitālam, gan kā aizdevumu, tad nekāda Parex banka nepastāvētu un nemaksātu V. Karginam un V. Krasovickim procentus par viņu noguldījumu.