Ražotāju eksporta cenu kāpums patlaban ekonomikai ir ļoti vēlams, jo tas veicina krīzes pārvarēšanu un labvēlīgi ietekmē apstrādes rūpniecību, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš.
Vienlaikus viņš norāda, ka cenu kāpums pasaulē arvien vairāk izjūtams arī pašmāju tirgū, gan tāpēc, ka aug importa cenas, gan arī tāpēc, ka palīdz vietējiem ražotājiem pretoties deflācijas spiedienam.
"Atgriešanās pie patēriņa cenu inflācijas gada griezumā notiks ātrāk, nekā bija domāts, un, runājot par cenu izmaiņām mēnešu griezumā, šogad varētu būt vairāk mēnešu, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu cenas pieaug, nevis samazinās. Taču labāk, lai cenas pakāpj augstāk šogad un nākamgad, nevis 2012.gadā, kas, visdrīzāk, būs gads, pēc kura tiks vērtēta Latvijas atbilstība dalībai eirozonā. Cenu kāpums šogad un nākamgad nozīmē augstāku un "izdevīgāku" cenu bāzi 2012.gadā," skaidro Strautiņš.
Turklāt analītiķa skatījumā cenu deflācijas dziļuma samazināšanās kaut nedaudz palīdz tuvināt sabalansētībai valsts budžetu, tomēr eksporta cenu kāpums netieši sadārdzina dzīvi Latvijas patērētājiem.
"Taču valsts budžeta deficīta samazināšanai jebkurā gadījumā būs jāveic pasākumi, kas negatīvi ietekmēs cilvēku reālo pirktspēju. Gan valdībai, gan iedzīvotājiem ir psiholoģiski vieglāk, ja daļu no šī melnā darba izdara cenu kāpums, tātad, lai reālo ienākumu kritums vairāk notiek caur cenu pieaugumu, nevis nominālo ienākumu samazināšanos," uzskata analītiķis.
Dažādu apsvērumu dēļ Latvija kā krīzes pārvarēšanas līdzekli neizvēlējās devalvāciju, taču neviens nav teicis, ka deflācija, kas kādu laika posmu bija neizbēgama devalvācijas alternatīva, pati par sevi ir kaut kas labs, noteica eksperts.
Savukārt ražotāju eksporta cenu kāpumu martā viņš skaidro ar to, ka pieaug cenas pasaules tirgū, kas dod iespēju mūsu ražotājiem nopelnīt vairāk, nevis ar to, ka strauji augtu izmaksas un cenu būtu jāceļ "piespiedu kārtā", riskējot zaudēt konkurētspēju.
Kā ziņots, ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā 2010.gada martā, salīdzinot ar 2010.gada februāri, palielinājās par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopējā cenu līmeņa kāpums bija raksturīgs preču realizācijai gan vietējā, gan eksporta tirgū - attiecīgi par 0,2% un 1,7%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija metālu ražošanā, kur cenas kāpa par 9,1%, gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā, kur cenas pieauga par 3,2%, pārtikas produktu ražošanā un koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā - par 0,9% katrā nozarē, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē - par 4,7%.
Savukārt vislielākā pazeminošā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu kritumam par 6,3% apģērbu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 0,8%.
Gada laikā salīdzinājumā ar 2009.gada martu ražotāju cenas rūpniecībā samazinājās par 2,5%. Iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenas saruka par 7,1%, bet eksportētajai produkcijai cenas pieauga par 5%.
Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu pārmaiņām elektroenerģijas jomā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kur cenu samazinājums bija par 14,2%, pārtikas produktu ražošanā, kur cenas kritās par 2,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 7,8%.
Savukārt metālu ražošanā bija pieaugums par 16,1%, koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā - par 5,6%, atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē - par 5,7%.
"Nozare.lv" aptaujātie ekonomikas eksperti iepriekš prognozēja, ka arī martā pret februāri sagaidāms turpmāks ražotāju cenu Latvijas rūpniecībā pieaugums, ko lielā mērā noteiks atkopšanās ārējos tirgos, kas savukārt augšupejošu efektu atstāj uz izejvielu cenām.
Jau ziņots, ka ražotāju cenas februārī pret janvāri palielinās par 0,5%, bet gada laikā samazinājās par 4,7%.