Salīdzinot 2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (ES) fondu apguves rādītājus Baltijas valstu starpā, vislabākie rādītāji ir Igaunijai, kas apsteidz Lietuvu un Latviju, liecina finanšu ministra Einara Repšes (JL) iesniegtais ziņojums valdības ārkārtas sēdei.
Līdz šā gada 30.jūnijam Igaunijā noslēgti līgumi par nedaudz vairāk kā vienu trešdaļu jeb 34,2% no pieejamā ES fondu finansējuma, Lietuvas sasniegtais rezultāts ir 23% un Latvijas panāktais progress ir 22,6%, kas Latvijai ir par 5,6 procentu punktiem vairāk nekā 2009.gada pirmajā ceturksnī.
Maksājumi finansējuma saņēmējiem Igaunijā ir veikti 5,7% apmērā, Lietuvā - 5,4% un Latvijā - 4,7%.
Savukārt Lietuvai ir lielākais Eiropas Komisijai iesniegto starpposma maksājumu rādītājs - 3,8%, kas Igaunijai ir 2,5%, bet Latvijai - 1,7%.
Aplūkojot Baltijas valstu sasniegto progresu ES fondu griezumā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros vislielākais progress ir Igaunijai - noslēgti līgumi par 31,7% un veikti maksājumi finansējuma saņēmējiem 8,5% apmērā no ES fondu finansējuma. Latvijai un Lietuvai noslēgti līgumi par attiecīgi 26,2% un 25%. Salīdzinot maksājumus finansējuma saņēmējiem, Lietuvai tie ir 7,9%, savukārt Latvijai nedaudz mazāk - 7,6%.
Arī Eiropas Sociālā fonda ietvaros Igaunija uzrāda ievērojamu progresu - līgumi noslēgti jau 44,6% apmērā, veikti maksājumi finansējuma saņēmējiem 5,6% apmērā un EK iesniegti starpposma maksājumi 3,6% apmērā no ES fondu finansējuma.
Tai pašā laikā Latvijai un Lietuvai noslēgti līgumi par attiecīgi 21,6% un 20,8%, kas ir uz pusi mazāk nekā Igaunijai. Lietuva ir apsteigusi Latviju ar 3,4% atmaksām finansējuma saņēmējiem no ES fondu piešķīruma, kamēr Latvijai atmaksas finansējuma saņēmējiem ir veiktas tikai 0,3% apmērā. Gan Latvija, gan Lietuva EK iesniegušas starpposma maksājumus 0,3% apmērā.
Kohēzijas fonda ietvaros Igaunijai ir vislabākais noslēgto līgumu rādītājs - 34,7% no pieejamā ES fondu finansējuma, Lietuvai noslēgti līgumi par 21,1% un Latvijai - par 17,3% finansējuma.