Zviedrijas Centrālā banka saskata stabilizācijas pazīmes Baltijas valstu ekonomikā, pavēstīja "Riksbank" vadītāja vietnieks Lāšs Nīberjs.
Tomēr Nīberjs norādīja, ka finanšu krīzes smagi skarto Baltijas valstu ekonomiku atlabšana būs ilgs un lēns process, tāpēc šo valstu radītie riski Zviedrijas ekonomikai vēl joprojām saglabājas.
"No Zviedrijas perspektīvas, ekonomiskā attīstība Baltijas valstīs vēl joprojām rada ievērojamu risku," sacīja Nīberjs.
Kaut arī Zviedrijas bankas ir nostiprinājušas sava kapitāla bāzes, briesmas vēl nav garām, viņš brīdināja.
"Ja situācija pasliktināsies vairāk, nekā gaidīts, kredītreitingi izjutīs spiedienu un bankas var atkal saskarties ar finansējuma grūtībām," sacīja Nīberjs.
Zviedrijas banku zaudējumi šā gada pirmajā pusgadā sasniedza 30 miljardus Zviedrijas kronu (2,1 miljardu latu), no kā puse nākusi no darbībām Baltijas valstu tirgū.
Arī starptautiskā reitingu aģentūra "Moody's" šonedēļ pazemināja kredītreitingus vairākām Zviedrijas un Norvēģijas bankām, kas veikušas būtiskus ieguldījumus krīzes skartajās Baltijas valstīs, vēsta "The Financial Times".
Kredītreitingi samazināti Zviedrijas bankām "Nordea Bank", "Handelsbanken", "Swedbank" un "Landshypotek", kā arī Norvēģijas bankai "DnB NOR".
Reitingu samazināšana atspoguļo aizvien pieaugošo spiedienu uz Ziemeļvalstu bankām, kas tagad dārgi maksā par starptautisko paplašināšanos, īpaši krīzes skartajā Baltijas valstu reģionā, vienlaikus cīnoties ar ekonomisko lejupslīdi savos vietējos tirgos.
Īpaši Zviedrijas bankas aktīvi cenšas palielināt kapitālu un uzkrāt lielākas rezerves, taču šie centieni nav bijuši pietiekami, lai izvairītos no "Moody's" reitingu samazināšanas.