Lai gan Rīgas piena kombināts pērn saražojis par 10 procentiem mazāk produkcijas nekā 2008. gadā un naudas izteiksmē apgrozījums krities par 30 procentiem, uzņēmuma peļņa pieaugusi par 15 procentiem.
Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētāja Ināra Driksna ar finanšu rezultātiem ir apmierināta: "Skatot aizvadīto gadu krīzes un vispārējas pārdošanas apjomu krituma kontekstā, mūsu rezultāti ir labi. Akcentu esam likuši uz produktu kvalitāti, lai, neskatoties uz faktu, ka par galveno kritēriju produktu izvēlē kļuva cena, patērētāji tomēr izvēlētos mūsu produktus. Esam mainījuši arī stratēģiju, samazinot industriālo produktu īpatsvaru ražošanas apjomu, par pamatu izvēloties plaša patēriņa produktus vietējam tirgum un eksportam. Tas palīdz precīzāk prognozēt iepērkamā piena apjomu un slēgt ilgtermiņa līgumus ar zemniekiem." Arī šo gadu uzņēmums cer beigt ar peļņu.
Pēc I. Driskas teiktā, Rīgas piena kombināts nekad nav kavējis maksājumus zemniekiem un pēdējos trīs mēnešos pienu no viņiem iepērk vidēji par 19,4 santīmiem litrā. Tā esot augstāka iepirkuma cena nekā vidēji Latvijā un nekā Ziemeļvācijā. Viņa gan prognozē, ka vasarā piena iepirkuma cena varētu nedaudz samazināties. "Piena iepirkuma cena būs atkarīga no situācijas pasaules tirgos, nevis viena uzņēmuma vai Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu lēmuma," uzsvēra valdes priekšsēdētāja.
Apgrozījuma kritumu uzņēmums skaidro ar piena produktu mazumtirdzniecības cenu samazinājumu. Savukārt saražotās produkcijas samazinājums pamatā esot saistīts ar eksportu, jo pagājušajā gadā pieprasījums pēc industriālajiem produktiem bija krietni mazāks nekā gadu iepriekš, turklāt saistībā ar Krievijas prasību maiņu produktu marķējumam divus mēnešus uzņēmumam praktiski bija apstājies eksports uz Krieviju.
I. Driksnas vērtējumā, populārākais eksporta produkts pērn bijis krējums Romaška, savukārt veiksmīgākais tirgus – Azerbaidžāna. "Lai arī Rīgas piena kombināta ražotā sviesta cena ir aptuveni par 15% augstāka nekā citās ES valstīs, azerbaidžāņi izvēlējās mūsu ražoto sviestu, jo viņi to ir atzinuši par kvalitatīvāku. Mēs esam ļoti rūpīgi strādājuši arī pie katrai valstij piemērotāka iepakojuma izveides, jo arī tas ir būtiski, lai mūsu produkti būtu iepakoti viņu nacionālajām tradīcijām atbilstošās krāsās – zaļā un zeltītā," skaidroja I. Driksna. Pērn eksports bija 20 procenti no kopējā uzņēmumā saražotā apjoma. Šogad uzņēmums cer pārdot ārzemēs vismaz 25 procentus no saražotā.
Citi piena pārstrādes uzņēmumi pagaidām vēl nav publiskojuši finanšu datus par 2009. gadu.
***
RPK FINANŠU DATI
2008. gads 2009. gads Izmaiņas,%
Apgrozījums, miljonos Ls 60,2 41,6 –31
Peļņa, Ls 19 160 22 001 +15
Nodokļos nomaksātā summa, miljonos Ls 3,8 3,4 –11