Lai varētu kontrolēt pašvaldību tēriņus saskaņā ar starptautisko aizdevēju prasībām, valdība aprīlī pieņēmusi noteikumus par ilgtermiņa saistībām.
Tas nozīmē, ka iesāktie projekti tiks pabeigti, bet mainīsies to finansēšanas mehānisms, taču jaunas ilgtermiņa saistības pilsētu un novadu domes uzņemties nedrīkstēs. Protams, Minhauzena cienīgus plānus kalt drīkstēs, bet bez naudas tos īstenot tik un tā nebūs iespējams.
Finanšu ministrijas (FM) pašvaldības finanšu darbības uzraudzības un analīzes nodaļas vadītāja Baiba Tisenkopfa piebilst – ja pašvaldībām nauda ir, tad tās var piedalīties Eiropas Savienības (ES) projektos, kur nepieciešams vien līdzfinansējums. Minētie noteikumi attiecas uz jau iesāktajiem projektiem, lai tos varētu sekmīgi pabeigt. Pagājušogad un šogad pašvaldības nedrīkstēja uzņemties ilgtermiņa saistības, jo tāds bija starptautisko aizdevēju nosacījums. Šogad ar viņiem panākta vienošanās, ka vismaz iesāktos projektus drīkstēs pabeigt. Turpmāk pašvaldībām atļauts mainīt finansēšanas modeli, piemēram, maksājumu būvniekam izstiept ilgākā laikā vai arī norēķināties tikai pēc celtniecības pabeigšanas, izpērkot būvi.
B. Tisenkopfa atzīst, ka valstī nepieciešams uzsākt arī jaunus projektus, taču par to lietderību pašreizējos apstākļos varēs izlemt tikai visi kopā – FM, pašvaldības un starptautiskie aizdevēji. Noteikumi arī paredz, ka turpmāk pašvaldības varēs uzņemties ilgtermiņa saistības tikai pēc finanšu ministra atļaujas saņemšanas. Piemēram, Daugavpils domē kredītus ņem tikai ES projektu ietvaros, tāpēc problēmu neesot. Arī Liepājas pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Ronalds Fricbergs paskaidro, ka Liepājas pašvaldība nav iecerējusi par pašvaldības līdzekļiem īstenot tik apjomīgus ar ES struktūrfondu līdzekļu apguvi nesaistītus projektus, kuru īstenošanai būtu nepieciešama finanšu ministra atļauja.
Vismaz pagaidām nav pamata bažām par to, ka Rīgā kādu no iesāktajiem vērienīgajiem projektiem varētu neturpināt. Izņemot, protams, Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecību. Tai varētu prasīt ES finansējumu, jo Rīgas domei līdzekļu pašlaik nav. Tad arī to vajadzēs saskaņot valdībā. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), šo situāciju vērtējot, atgādināja par Dienvidu tilta 1. kārtas būvniecību, kurai savulaik ES finansējums esot liegts politisku motīvu dēļ. Pašvaldība tolaik konsultējusies ar FM darbiniekiem, kuri pateikuši, ka domei nav pamata saņemt ES finansējumu, bet vēlāk pārmetuši, ka tas nav izdarīts.
N. Ušakovs norāda, ka šobrīd valsts lemj par pašvaldību lietām, kaut arī Eiropas pašvaldību harta paredz tām lielāku patstāvību. "Jau tā ir smagi dzīvot," Rīgas situāciju vērtē pilsētas mērs.
"Tā ir kontrole pār pašvaldībām no partiju puses, kas ir valdībā," minēto noteikumu, lai ar cik labiem nodomiem tie rakstīti, realizāciju dzīvē vērtē politologs Filips Rajevskis. Arī līdz šim politiskie motīvi ietekmējuši valsts un Eiropas fondu līdzekļu piešķiršanu Rīgai, ja tas bijis atkarīgs no spēku samēra Saeimā, valdībā un Rīgas domē. Taču pat tad, kad domē un valdībā atradās viens politiskais spēks, tik un tā notika kašķi. "Tiek uzskatīts – kas labi Rīgai, tas nav labi valstij," politologs raksturo valsts un Rīgas politiķu domstarpības. Viņa kolēģis Valts Kalniņš piekrīt, ka kontrole pār ilgtermiņa saistībām valstī nepieciešama, bet arī atzīst, ideālā pasaulē nevajadzētu kasīties, bet zināt, ka visiem ir vienādi noteikumi. "Man grūti pateikt, kā notiek praksē," viņš neslēpj.