Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") valstij piederošās daļas būtu jāpārdod izsolē vai biržā, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).
"Valstij nav jānodarbojas ar biznesu," sacīja Kampars, gan norādot, ka ideja par "airBaltic" daļu pārdošanu valdības dienaskārtībā neesot iekļauta.
Tajā pašā laikā Kampars norāda, ka valstij, kamēr tā ir aviosabiedrības kontrolpaketes īpašniece, vajadzētu būt saimniekam uzņēmumā.
"Šī iemesla dēļ valdība vienojusies veikt izmaiņas lidsabiedrības akcionāru līgumā, lai tai būtu lielāka kontrole pār ieguldītajiem valsts līdzekļiem "airBaltic" pamatkapitālā," sacīja Kampars, gan norādot, ka jautājums par uzņēmuma vadības maiņu patlaban nav aktuāls.
Ekonomikas ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra, ka arī Kampars kā ekonomikas ministrs neplāno virzīt valstij piederošo "airBaltic" daļu pārdošanu, un valdībā otrdien nolemts saglabāt valsts stāvokli uzņēmumā.
Kā ziņots, valdība otrdien slēgtā sēdē nolēma lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 15,6 miljonus latu, vienlaikus vienojoties ar otru uzņēmuma akcionāru par grozījumiem akcionāru līgumā, lai tādējādi nodrošinātu lielāku ietekmi uzņēmumā.
Savukārt "airBaltic" privātais akcionārs SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" palielinās savu kapitāla daļu, iemaksājot "airBaltic" pamatkapitālā 14,4 miljonus latu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.
Kā pēc valdības sēdes žurnālistiem skaidroja Kampars, valdība vienojusies ar otru aviokompānijas akcionāru par lielākas valsts kontroles nodrošināšanu uzņēmumā, tāpēc tuvākajā laikā tiks sagatavoti grozījumi uzņēmuma akcionāru līgumā.
Kampars nevarēja pateikt, par cik varētu pieaugt valsts pārstāvju skaits uzņēmuma vadībā. Tāpat ministrs informēja, ka panākta vienošanās, ka "airBaltic" pagājušā un šā gada peļņa būs jāatstāj uzņēmumā un to nedrīkstēs izmaksāt dividendēs.
Kā žurnālistiem stāstīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), līdzekļi aviokompānijas pamatkapitālā tiks ieguldīti no VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) līdzekļiem un lidsabiedrībai tie nepieciešami konkurētspējas nodrošināšanai tirgū, piemēram, jaunu lidmašīnu iegādei.
Tomēr abi ministri nesniedza skaidru atbildi, vai valdībai ir zināms, kur otrs aviosabiedrības akcionārs Bertolts Fliks iegūs pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamos miljonus. Gerhards vien piebilda, ka privātais partneris apliecinājis, ka nodrošinās finansējumu, savukārt Kampars atzina, ka viņam joprojām neesot skaidrs, kur Fliks ieguvis arī iepriekšējos līdzekļus lidsabiedrības iegādei.
Kampars arī atzina, ka Ekonomikas ministrijas piedāvājums valdībā bija daudz stingrāks - neveikt jaunu ieguldījumu pamatkapitālā, bet šos līdzekļus nodrošināt no lidsabiedrības peļņas. Tomēr šāda pozīcija atbalstu nebija guvusi.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) otrdien žurnālistus informēja, ka pēc ilgām diskusijām valdība nolēmusi saglabāt savu stāvokli uzņēmumā un veikt nepieciešamo finanšu ieguldījumu. Satiksmes ministrijai doti konkrēti uzdevumi attiecībā uz akcionāru līguma izmaiņām, un konceptuāli tos atbalstījis arī otrs akcionārs.
Premjers arī neizslēdza iespēju, ka valsts kādreiz varētu pārdot sev piederošās kapitāldaļas uzņēmumā, tomēr patlaban šāda iespēja netiek izskatīta. Vienlaikus viņš gan norādīja, ka jau iepriekš valdība ir noraidījusi piedāvājumu pārdod sev piederošās lidsabiedrības kapitāldaļas un patlaban ietekme uzņēmumā tiks saglabāta.
"airBaltic" dibināta 1995.gadā. Tās galvenās akcionāres ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un "airBaltic" prezidentam Bertoltam Flikam piederošā SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" ar 47,2% akciju.