Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā martā bijis par 0,5% augstāks nekā februārī.
Šā gada marta inflācija ir sasniegusi visai ievērojamu tempu. Pēdējo 13 gadu laikā, šis izrādās otrais marts ar 0,5% inflāciju. Vēl četros martos inflācija bijusi augstāka, bet pārējos gados martā – zemāka, ieskaitot vienu deflāciju. Šā gada inflācija pārspēj patēriņa cenu reģistrēto pieaugumu par 0,2% un tādējādi apgāž pieņēmumu, ka cenas sekojot pirktspējai, kas šajā gadījumā nozīmētu sekošanu pirktspējas kritumam. Izrādās, ka ražotāji un tirgotāji var prasīt no patērētājiem jebkādas cenas un kompensēt ar cenām apgrozījuma kritumu. Visticamāk, ka viņi seko valsts piemēram un pārnes uz patēriņa cenām aizvien lielākos nodokļu maksājumus.
Vēl cits iemesls inflācijai Latvijā varētu būt tās imports. Proti, ASV Federālo rezervju banka un Eiropas Centrālā banka tagad sacenšas, kura laidīs apgrozībā vairāk dolāru un eiro, risinot attiecīgi ASV un Grieķijas (vai visas Eiropas Savienības, kas slēpjas aiz Grieķijas) problēmas. Bez jebkāda seguma emitētais naudas daudzums ceļ preču un pakalpojumu cenas visā pasaulē un tātad arī Latvijā. Atbilstoši ekonomikas teorijai Latvijai būtu jānovērš šāda cenu celšanās ar lata revalvāciju, bet tā nav iespējama, kamēr lata devalvāciju nākas uzskatīt par atliktu, nevis novērstu.
Cenu pieaugums mēneša laikā vēl nelikvidē, bet samazina 12 mēnešu deflācijas rādītāju. Uzskatāmības dēļ deflāciju var izteikt kā negatīvo inflāciju ar mīnusa zīmi: tātad negatīvā inflācija atkal tuvojas nullei, mēneša laikā mainoties no –4,2% līdz –3,9%. Tajā pašā laikā nullei no pozitīvo skaitļu puses tuvojas gada vidējās inflācijas rādītājs, kas ievērojams ar to, ka kalpo par kritēriju valstu atbilstībai vai neatbilstībai uzņemšanai eiro lietošanas zonā. Šis rādītājs martā zaudējis vienu procentpunktu un tagad ir vairs tikai 0,3%. Rādītājs jāsaprot tā, ka Latvijas patērētāji laikā no pagājušā gada marta līdz oktobrim, kad sākās deflācijas periods, ir paguvuši vairāk pārmaksāt nekā vēlāk ietaupīt no oktobra līdz šim brīdim, kamēr gada inflācija joprojām skaitās negatīva.
Centrālās statistikas pārvaldes dati izbrīna ar to, kā no samērā augstiem inflācijas rādītājiem dažādās preču grupās ir iegūts daudz pieticīgāks inflācijas rādītājs kopumā. Pārtika sadārdzināta vidēji par 0,8%, apģērbs - par 4,2%, apavi – par 4,7%, degviela – par 2,4%. Vai tiešām to spējusi kompensēt aviobiļešu cenu palētināšana par 0,9% un medicīnas preču un pakalpojumu cenu pazeminājums par 1,2%? Pārtiku taču pirka (lietoja) praktiski visi Latvijas iedzīvotāji, bet slimoja un varēja atļauties par to maksāt tikai daļa. Ja cilvēks mediķiem samaksāt vairs nespēj un tāpēc pie viņiem neiet, tad medicīna ir jāizslēdz no viņa patēriņa groza. Vai statistiķu pieņemtais patēriņa grozs kaut aptuveni atbilst Latvijas iedzīvotāju izdevumu sadalījumam?
Par patēriņa cenu indeksiem atbildīgais CSP darbinieks Oskars Alksnis Neatkarīgajai galvoja par savu datu ticamību. Viņa skaidrojums balstījās uz to, ka inflācijas rādītājs iekļauj sevī daudzas sīkas cenu izmaiņas, kas netiek pieminētas, raksturojot aizvadītā mēneša galvenās tendences. Piemēram, tabaka un alkohols esot palētināti par 0,1%, kas atstāj lielu iespaidu uz kopējo rezultātu, jo šo preču patēriņš ir liels.