Lai arī Latvijas iekšējais patēriņš vēl arvien turpina samazināties, tomēr tas vairs nenotiek tik strauji kā pērn, līdz ar to šis faktors var neveicināt deflācijas turpināšanos, par Ekonomikas ministrijas (EM) ekspertu viedokli par 3,9% gada deflāciju martā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
EM eksperti secina, ka marta inflācijas temps atbilst caurmēra cenu sezonalitātes svārstībām, kas raksturīgas Latvijas ekonomikai, un tas nozīmē, ka vidējais izlīdzinātais patēriņa cenu līmenis pamatā nemainās.
EM uzskata, ka lielāka ietekme uz vidējo cenu līmeni būs ārējiem faktoriem, kas saistīts ar izmaiņām pārtikas un degvielas cenās. Tāpēc pēc sezonālā cenu samazinājuma, kas gaidāms šī gada vasaras mēnešos, rudenī var būt vērojams cenu palielinājums un gada patēriņa cenu kopīgās izmaiņas var būt tuvu nullei.
EM prognozē, ka gada vidējais cenu līmenis 2010.gadā tomēr būs vismaz par 2,2-2,5% zemāks nekā vidēji 2009.gadā, ko noteiks cenu samazinājums iepriekšējā gada otrajā pusē.
Kā ziņots, šā gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu patēriņa cenas samazinājās par 3,9%, tai skaitā precēm - par 3,1%, bet pakalpojumiem - par 6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 12 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,3%.
Šā gada pirmajos trīs mēnešos cenas pavisam ir pieaugušas par 0,6%. 2009.gadā cenu pieaugums attiecīgajā laikā posmā bija 3,5%.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2010.gada martā, salīdzinot ar 2010.gada februāri, palielinājās par 0,5%. Precēm cenas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem - samazinājās par 0,1%. 2009.gada martā, salīdzinot ar 2009.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%.
2009.gada martā, salīdzinot ar 2009.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%.
Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām martā bija cenu kāpumam precēm un pakalpojumiem pārtikas, apģērba, apavu un transporta grupās, kā arī ar veselības aprūpi saistīto preču un pakalpojumu cenu kritumam.
Pārtikas cenas martā pieauga vidēji par 0,8%. Dārgāka kļuva svaiga gaļa un zivis, siers, olas, cukurs, bet sezonas ietekmē par 15,2% sadārdzinājās dārzeņi, un augļiem cenas pieauga par 2,2%. Savukārt lētāka kļuva maize un graudaugu izstrādājumi, desas, žāvējumi un citi gaļas produkti, zivju un dārzeņu konservi, augu eļļa un tauki, tēja, kafija.
Apģērbam cenas pieauga par 4,2%, bet apaviem - par 4,7%, ko ietekmēja atlaižu beigas un jaunās sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Vidējo cenu līmeni apģērba un apavu grupā pazemināja cenu kritums apģērba piederumiem par 3,7%.
Degviela sadārdzinājās par 2,4%, tostarp benzīns - par 2,6% un dīzeļdegviela - par 2,1%. Par 0,5% cenas pieauga automašīnu rezerves daļām un piederumiem. Aviobiļešu cenas pazeminājās par 0,9%.
Martā par 1,2% pazeminājās vidējais cenu līmenis medicīnas pakalpojumiem un precēm, ko visvairāk ietekmēja cenu kritums medikamentiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem un zobārstniecības pakalpojumiem.
Kā ziņots, šā gada februārī, salīdzinot ar 2009.gada attiecīgo periodu, gada deflācija bija pieaugusi līdz 4,2%.