"Norvik banka" joprojām neapstiprina klientu datu iespējamo noplūdi

"Norvik banka" joprojām neapstiprina, tomēr arī nenoliedz iespējamo datu noplūdi par bankas klientu veiktajiem darījumiem.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra bankas Reklāmas un sakaru nodaļas pārstāve Valda Ķipāne, pagaidām, kamēr notiek lietas izmeklēšana un nav zināmi tās rezultāti, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 64.pantu "Norvik banka" nav tiesīga ne tieši, ne netieši izpaust ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem.

Ķipāne norādīja, ka izmeklēšanas laikā tiks noskaidrots, vai datu noplūde tiešām ir notikusi no "Norvik bankas", vai arī no kādas citas institūcijas. "Mums kā bankai pēc pieprasījuma ir jāsniedz informācija vairākām institūcijām, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam vai Valsts policijai," skaidroja bankas pārstāve.

"Norvik bankas" pārstāve apliecināja, ka pagājušajā nedēļā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) veica pārbaudi bankā un lietas materiāli ir nodoti izmeklēšanai Valsts policijas Ekonomikas policijas pārvaldē, lūdzot pārbaudīt, vai datu noplūdē par bankas klientu darījumiem ir konstatējamas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Savukārt vakar, 11.aprīlī, telekompānijas LNT raidījums "Top 10" ziņoja, ka kāda "Norvik bankas" kliente lūgusi Datu valsts inspekcijai pārbaudīt, kā trešo personu rokās varēja nonākt viņas bankas konta izdrukas, kurās norādīti viņas personas dati, tostarp arī personas kods, kā arī informācija par viņas veiktajiem darījumiem.

Biznesa portālam "Nozare.lv" Ķipāne apstiprināja, ka raidījumā minētā sieviete tiešām ir bankas kliente, taču vēl neesot noskaidrots, kā viņas dati ir nokļuvuši trešo personu rokās un vai tajā ir vainojama banka.

Vienlaikus "Norvik banka" sola veikt arī iekšējo pārbaudi, ja policija konstatēs, ka datu noplūde tiešām ir notikusi bankas vainas rezultātā, bet jau tagad esot atkārtoti pārbaudīta bankas norēķinu sistēmas darbība un tiek pastiprināti uzraudzītas drošības sistēmas.

"Mēs esam ieinteresēti šo situāciju atrisināt pēc iespējas ātrāk un noskaidrot datu nonākšanas trešo personu rīcībā iemeslus," uzsvēra Ķipāne.

Viņa apgalvoja, ka "Norvik banka" velta pastiprinātu uzmanību klientu datu aizsardzībai un stabilai bankas norēķinu sistēmas darbībai, kuras kvalitāti, funkcionalitāti un drošumu augsti esot novērtējuši gan klienti, gan profesionālās asociācijas.

"Bankā ir ieviestas drošas tehnoloģijas un efektīvi darbojas iekšējā kontroles sistēma, kas nodrošina savlaicīgu un operatīvu incidentu pārvaldīšanu un novēršanu, ar mērķi aizsargāt mūsu klientu intereses un naudu," sacīja Ķipāne.

LNT raidījums "Top 10" ziņoja, ka viņu pastkastītē atrastas kādas bankas klientu izdrukas uz aptuveni 50 lapām, kurās atrodama informācija par 22 bankas klientiem un viņu veiktajiem darījumiem laika posmā no pagājušā gada marta līdz pat šī gada marta vidum.

Iepazīstoties ar daļu no raidījuma rīcībā nonākušajiem dokumentiem, Valmieras iedzīvotāja Lana raidījumam apliecināja, ka tajā atspoguļoti viņas darījumi. Viņa pauž sašutumu kā šie dokumenti nonākuši trešo personu rīcībā un bažījas, vai informācija netika izmantota ļaunprātīgi.

Savukārt Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons uzsver, ka pie konta izraksta var tikt konta īpašnieks vai tā pilnvarotā persona, kā arī bankas darbinieks. Citu variantu neesot. Pēc viņa domām, apiet bankas drošības sistēmu, kas ir kā mūris, ir tikpat kā neiespējami.

Versijas, kā dokumenti varēja nonākt ārpus bankas un ar kādu mērķi tas ir darīts, varot būt dažādas. Komercbanku asociācijas vadītājs pieļauj, ka, iespējams, kāds grib ieriebt bankai.

Kā ziņots, FKTK 8.aprīlī vērsās Valsts policijas Ekonomikas policijas pārvaldē ar iesniegumu izvērtēt, vai datu noplūdē par kādas bankas klientu darījumiem ir konstatējamas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Par to biznesa portālu "Nozare.lv" informēja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece, kura uzsvēra, ka arī FKTK turpinās sākto pārbaudi bankā par informācijas sistēmas drošības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Ja pārbaudes lietā FKTK konstatēs, ka banka neievēro Kredītiestāžu likuma vai citu normatīvo aktu prasības, tostarp nenodrošina kredītiestādes klientu un to darījumu noslēpumu, komisija būs tiesīga īstenot kādu no Kredītiestāžu likuma 113.panta pirmajā daļā noteiktajām darbībām, piemēram, pieprasīt, lai kredītiestāde nekavējoties veic nepieciešamās darbības šādas situācijas novēršanai, brīdināt kredītiestādi vai arī piemērot Kredītiestāžu likumā paredzētās soda naudas.

FKTK atgādina, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 64.panta 1.daļu personas, kas tīši vai netīši izpaudušas ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finanšu pakalpojumiem, ir saucamas pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.