Uzlabojumi mazumtirdzniecībā šā gada pirmajos mēnešos nodrošināja labus ieņēmumus budžetā no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja aptaujātie banku ekonomisti.
Uzņēmumu ienākuma nodoklī martā iekasēti 14,2 miljoni latu, kas par 42,2% pārsniedz plānoto, bet PVN ieņēmumi bijuši 60,2 miljoni latu, kas par 12,6% pārsniedz plānoto.
"DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš uzskata, ka skaitļi par budžeta ieņēmumiem martā parāda Finanšu ministrijas speciālistu viltību.
"Viņi nojauta, ka būs problēmas atsevišķu nodokļu iekasēšanā. Iedzīvotāju ienākumu nodokļu (IIN) bāzes paplašināšana ir pareiza doma, taču jāpaiet laikam, kamēr sistēma iestrādājas. Jau iepriekš bija nojaušams, ka lielas nepatikšanas sagādās cigarešu kontrabanda, bet acīmredzot bija politiski neiespējami to atzīt. Tāpēc PVN ieņēmumi tika ieplānoti ļoti piesardzīgi, lai kompensētu iespējamos "pārsteigumus" citās pozīcijās," secina Strautiņš.
Viņš uzskata, ka jau budžeta tapšanas laikā bija acīmredzams, ka PVN ieņēmumi pārpildīsies, bet "algu" nodokļi saplānoti optimistiski. "PVN prognožu pārpilde ir ļoti liela, bet ar cigarešu akcīzi ir tik bēdīgi, ka to nevarēja nosapņot ļaunākajos murgos," atzīst analītiķis.
"DnB Nord bankas" eksperta skatījumā tieši tas, ka mazumtirdzniecības dati gada pirmajos mēnešos ir bijuši labāki, nekā tika gaidīts, noteikti ir palīdzējis sasniegt kopējo ieplānoto nodokļu apjomu.
Arī "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts secinājis, ka šogad Finanšu ministrija ir izstrādājusi diezgan piesardzīgu nodokļu ieņēmumu prognozi, kas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nodokļu ieņēmumi pārpildās, jo nav iespējams pilnīgi precīzi prognozēt katra mēneša ienākumus.
Nodokļu iemaksas saistās ar avansa maksājumiem un to pārmaksas atgriešanos, kas ir pilnībā atkarīga no laika, kad uzņēmumus iesniedz attiecīgo pieprasījumu, skaidro ekonomists.
"Tajā pašā laikā lielam optimismam par pārpildītiem nodokļu ieņēmumiem nav pamata, jo iedzīvotāju ienākumi joprojām samazinās, bet pie pirmās iespējas iedzīvotāji veidos uzkrājumus un mēģinās mazināt savas parādsaistības," brīdina Stikuts.
Kā ziņots, valsts budžeta izpilde gada pirmajos trīs mēnešos noritējusi pēc iepriekš apstiprinātā plāna. Jaunākie dati liecina, ka arī martā nodokļu plāns ir izpildīts, ieņēmumiem pat nedaudz pārsniedzot plānoto. Kopsummā martā valsts budžeta ieņēmumi bija 276,8 miljoni latu.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi (bez iedzīvotāju ienākuma un dabas resursu nodokļiem) bija 121,5 miljoni latu, kas veido 106% izpildi pret plānu. Valsts sociālā budžeta ieņēmumi bija 92,3 miljonu apmērā, attiecīgi 97% izpilde pret plānoto. Kopsummā valsts budžeta ieņēmumi martā izpildīti 101% apmērā.
Akcīzes nodoklī tika iekasēti 34,6 miljoni latu, kas par 10% atpaliek no iepriekš plānotā iekasēšanas apjoma. Alus akcīzes ieņēmumi pārsnieguši plānu par 35%, taču tabakas izstrādājumiem ieņēmumi no plāna atpalikuši par 44,5%, savukārt naftas produktu akcīzes ieņēmumi plānoto pārsniedza par 6%.
Azartspēļu un izložu nodokļu, vieglo automobiļu un motociklu nodokļu un muitas nodokļu ieņēmumi martā būtiski neatpaliek no plānotā iekasēšanas apjoma.
Valsts kases operatīvie dati rāda, ka martā IIN ieņēmumi Valsts kases sadales kontā, no kā saņem ienākumus visas pašvaldības, ir pārsnieguši 92% no 1/12 daļas IIN gada ieņēmumu prognozes un kompensācija nebūs nepieciešama.
Informācija no Rīgas un Ventspils, kas pašas iekasē IIN, liecina, ka martā IIN ieņēmumi bija labāki nekā gada sākumā. Rīgas pašvaldība martā IIN iekasēja 18,6 miljonus latu, kas ir virs 92% no plānotā apjoma, savukārt Ventspils pašvaldības IIN ieņēmumi bija 767 000 latu apmērā, kas pat pārsniedza 100% IIN prognozi.