No AS "Parex banka" slikto aktīvu nodalīšanas, nevis labo aktīvu nodalīšanas jaunā bankā vienīgie tiešie ieguvēji būtu bijušie bankas akcionāri, šodien, uzrunājot Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā biedrus, sacīja bankas vadītājs Nils Melngailis.
Viņš uzsvēra, ka Eiropas Komisijai iesniegtais bankas restrukturizācijas plāns ir taisnīgs, jo pretējā gadījumā valsts nebūtu pirmā, kas atgūst savus ieguldījumus bankas glābšanā.
"Ja valsts 2008.gadā nebūtu pārņēmusi banku, tās akcionāri būtu zaudējuši visu, tāpēc ir tikai taisnīgi, ja valsts, kas banku atgriezusi uz normāla biznesa ceļa, ir pirmā, kas atgūst savus ieguldījumus," uzsvēra Melngailis.
"Parex bankas" vadītāja skatījumā bijušajiem bankas akcionāriem vai ieguldītājiem subordinētajā kapitālā nav nekāda likumīga pamata sūdzēties, jo arī viens no Eiropas Komisijas galvenajiem uzstādījumiem ir, lai valsts ir pirmā, kas atgūst savus ieguldījumus.
"Izstrādātais restrukturizācijas plāns paredz, ka ieguldītāji bankas subordinētajā kapitālā varēs iegūt kaut ko tikai pēc tam, kad valsts būs atguvusi visu," pauda Melngailis.
Vienlaikus viņš sacīja, ka starptautisko konsultantu izstrādātais plāns paredz, ka valsts piecu gadu laikā savus ieguldījumus atgūs. "Tomēr jāņem vērā, ka šajos apstākļos plāns paliek tikai plāns un kaut kas var arī mainīties. Mums ir pārliecība par šī plāna veiksmīgumu, bet pastāv biznesa risks," atzina "Parex bankas" vadītājs.
Bankas restrukturizācija, pēc Melngaiļa sacītā, ir nepieciešama, jo valsts resursi, ko ieguldīt bankā, lai segtu tās zaudējumus, ir ierobežoti. Viņš apgalvoja, ka "ir pilnīgi droši, ka pēc bankas sadalīšanas jauni ieguldījumi no valsts nebūs vajadzīgi".
Melngailis vairākkārt uzsvēra, ka valdībai iespējami īsākā laikā, vislabāk jau līdz vēlēšanām, ir jāatrisina "Parex bankas jautājums", bet tajā pašā laikā viņš atzina, ka valdībai ir jārēķinās, ka tie aktīvi, kas ieguldīti nekustamā īpašumā tirgū, ir ilgtermiņa investīcijas un, ja šos aktīvus vairāku gadu garumā tomēr neizdosies atgūt, tad valsts gala rezultātā var ciest kādus zaudējumus, tomēr to apmēru "Parex bankas" vadītājs neprognozēja.
"Ārējā vide uzlabojas diezgan strauji, un tas ir tikai mūsu rokās - pabeigt bankas pārdošanas procesu labi, vai to salaist grīstē," atzina Melngailis.
Amerikāņu uzņēmumu pārstāvjiem Melngailis stāstīja, ka arī vairāku citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka valsts glābto banku labo aktīvu izdalīšana jaunā vienībā ir veiksmīgākais veids, kā atjaunot šo biznesu un atrast tam investorus. Tomēr viņš nesagaida, ka sarunas ar potenciālajiem investoriem būs vieglas, bet tās būs izaicinājums ne tikai pieaicinātajiem konsultantiem, bet arī valdībai.
Tāpat Melngailis atzina, ka viņa plānos nav kandidēt uz kādas no restrukturizētās bankas vadības amatiem, jo viņš uzskata, ka šim darbam varēs atrast labākas kandidatūras. "Esmu gatavs palikt palikt savā amatā tik ilgi, cik valdība to uzskatītas par nepieciešamu bankas restrukturizācijas procesā," apliecināja Melngailis.
Jau ziņots, ka valdība 23.martā vienojās par AS "Parex banka" restrukturizācijas modeli, kas paredz labo aktīvu izdalīšanu un jaunas bankas izveidi.
Šo bankas sadalīšanas modeli kā piemērotāko bija ieteikuši pieaicinātie konsultanti - starptautiskā finanšu kompānija "Nomura International plc".
Labajā bankā plānots pārnest aktīvus 1,5 miljardu latu vērtībā, bet "Parex bankā" atstāt aktīvus 785 miljonu latu vērtībā.
"Parex bankā" paliktu problemātiskie aktīvi, par kuriem netiek maksāts laikā, un "neprofila kredīti", kas neatbilst bankas nākotnes stratēģijai vai mazina to vērtību potenciālo investoru acīs, - kopumā 684 miljonu latu vērtībā. Tikmēr labā banka saņemtu kredītus 767 miljonu latu vērtībā.
Starp potenciālajiem "Parex bankas" labās daļas pircējiem tiek minētas Latvijā jau strādājošās bankas "Nordea" un "DnB Nord banka", Polijas "PKO Bank Polski", Krievijas "Alfa Bank", Vācijas "Raiffeisen Bank" un "Erste Bank", kā arī finanšu investori.
Patlaban 76,6% "Parex bankas" akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.