Finanšu ministrs Einars Repše (JL) nav noraidošs un sola meklēt papildu finansējumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem, aģentūrai LETA apliecināja ministra pārstāvis Aleksis Jarockis.
Vienlaikus Finanšu ministrija no dienesta gaida precīzus aprēķinus par nepieciešamo finansējumu, lai sāktu meklēt iespējamos tā avotus, starp kuriem var būt ministrijas, dienesta vai arī citas budžeta programmas.
Finansējums gan netikšot piešķirts tāpat vien, un tam būšot konkrēts pamats - VID vadītājas Nelijas Jezdakovas solītais, ka tiks nodrošināti lielāki ieņēmumi budžetā, ko panāks nevis ar ar represijām, bet kvalitatīvu klientu konsultatīvo darbu.
Repše jau ticies ar Jezdakovu, un sarunā viens no galvenajiem tematiem bijis tieši inspektoru nevienlīdzīgā atalgojuma izlīdzināšana un tam nepieciešamais finansējums.
Kā uzsvēris ministrs, VID reorganizācijas mērķis bija nodrošināt, ka dienests ir uz klientiem orientēts un sniedz konsultācijas, nevis īstenot represijas, un reorganizācijas rezultātā tas ir arī panākts. Patlaban, lai saņemtu papildu finansējumu, VID solījis nodrošināt vēl lielākus budžeta ieņēmumus, nevis pastiprinot represijas, bet paplašinot konsultācijas.
Repše arī norādījis, ka ekonomikas krīzes laikā, kad palielinās ēnu ekonomika, ir jāstiprina dienesta kapacitāte, piemēram, cīņai ar kontrabandu pastiprinot pārbaužu intensitāti uz ārējās valsts robežas.
Kā ziņots, VID lūdzis finanšu ministram rast iespēju piešķirt Ieņēmumu dienestam finansējumu 1,95 miljonu latu apmērā, aģentūru LETA informēja VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga.
Šāds lūgums izteikts, atbildot uz Repšes 22.marta rezolūciju, kurā VID vadībai tika uzdots līdz 31.martam sniegt ministram situācijas novērtējumu par VID nodokļu inspektoru darba apstākļiem, materiāltehniskā nodrošinājuma un atalgojuma sistēmas ietekmi uz nodokļu iekasēšanas un kontroles rezultātiem, kā arī priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Grīnberga informēja, ka Ieņēmumu dienesta darbības organizāciju būtiski ietekmējuši pērn sāktie un īstenotie procesi - gan VID reorganizācija, gan VID budžeta samazinājums saistībā ar ekonomisko situāciju un taupības pasākumiem valstī, tostarp VID nodarbināto atalgojuma samazinājums.
Vērtējot atalgojuma samazinājuma ietekmi ilgtermiņā uz VID nodarbināto dzīves apstākļiem kopumā, kā arī psiholoģisko diskomfortu, ko rada gan atalgojuma samazinājums, gan iestādes reorganizācijas process un ar to saistītie apstākļi, palielinās risks, ka samazināsies darbinieku lojalitāte, norāda VID.