Valdības iecerētā aizņemšanās vietējā tirgū Latvijas uzņēmējiem atņems 400 miljonus latu, ko tie varētu izlietot investīcijām.
To šodien diskusijas "Kā veidot efektīvu būvniecības industrijas attīstības politiku Latvijā" laikā norādīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP).
"Man nekādi nav saprotams, kādēļ jāaizņemas iekšējā tirgū par 10% gadā, ja var aizņemties ārpusē par 4%," sacīja Krauklis.
Saeimas deputāts norādīja, ka šie 400 miljoni latu tikšot atņemti Latvijas uzņēmējiem, kuri nevarēs šo naudu izmantot.
Arī Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs iepriekš norādīja, ka aizņemšanās vietējā tirgū atrauj līdzekļus tautsaimniecības attīstībai un ceļ lata procentu likmes.
Kā skaidroja LB prezidents, minēto apsvērumu dēļ budžeta deficīts ir kaitīgs, jo kavē līdzekļu ieplūdi tautsaimniecībā.
Kā aģentūrai LETA akcentēja centrālās bankas Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja vietnieks Kristaps Otersons, lata procentu likmju paaugstināšanās izraisa ķēdes reakciju, jo līdz ar to paaugstinās arī kredītprocenti un maksājumi tiem cilvēkiem un uzņēmumiem, kuri ir aizņēmušies latos.
Kā ziņots, "IBS Prudentia" partneris, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis brīdina, ka, ja Latvijas valsts aizņemsies no privātā sektora 400 miljonus latu, tas palielinās iekšējo tirgu, bet izspiedīs no tā citus aizņēmējus. Līdz ar to uzņēmējiem un privātpersonām būs grūtāk tikt pie kredītiem.
Turklāt personām, kas vēlēsies aizņemties, tas izmaksās daudz dārgāk nekā pašlaik.
Viņš arī norādīja, ka faktiski bankas negrib aizdot Latvijas uzņēmējiem un privātpersonām, kaut gan pašas norāda, ka cilvēki nevēlas aizņemties. Ja tās aizdos valdībai, varbūt šī nauda tiks neefektīvi izlietota, taču tā radīs iekšzemes patēriņu un ekonomikas sildīšanu.
Savukārt "SEB bankas" eksperts Andris Vilks norāda, ka tas nesadārdzinās kreditēšanu un būtiski neietekmēs līdzekļus, kas atvēlēti kreditēšanai, jo kreditēšana atgūsies ļoti lēni.
Viņš skaidroja, ka arī pašlaik valsts aizņemas no bankām, pārdodot vērtspapīrus īstermiņā, bet, vai bankas to būs gatavas darīt ilgākā laika posmā, esot grūti pateikt. "Ja tas novedīs pie ekonomiskās stabilitātes valstī, bankas varētu iesaistīties, bet tas noteikti nenotiks tuvākā laikā. Līdz tam valdībai jātiek galā ar jauno budžetu un citām reformām," uzskata Vilks.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība, iespējams, aizņemsies 400 miljonus no privātā sektora, šonedēļ Saeimas ārkārtas sēdē no Saeimas tribīnes Krauklis, citēdams Latvijas un Starptautiskā Valūtas fonda parakstīto vēstuli.
Minētā informācija ir ierobežotas pieejamības un tās izpaušana var radīt lielu kaitējumu, uzreiz pēc deputāta teiktā paziņoja finanšu ministrs Einars Repše (JL). Repše mēģināja Kraukli pārtraukt jau debatēs, paziņojot, ka deputāts izpauž slepenu informāciju.
Brīdī, kad Repše pārtrauca deputātu debatēs, Krauklis nepaspēja nosaukt minētā aizņēmuma valūtu.