Latvijas lielākās komercbankas noliedz iespējamo datu noplūdi par viņu klientu darījumiem un uzsver, ka ievēro visas likumos un normatīvajos aktos noteiktās prasības, lai nodrošinātu savu klientu datu drošību, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" veiktā banku aptauja.
Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem aptaujāto banku kopējā tirgus daļa banku sektora aktīvos veido vairāk nekā 80%.
"Swedbank", "SEB bankas", "Nordea bankas", "DnB Nord bankas", "Aizkraukles bankas", "Latvijas Hipotēku un zemes bankas", "Latvijas Krājbankas", "Parex bankas", "Rietumu bankas", "UniCredit Bank" pārstāvji uzsvēra, ka tās nodrošina klientu datu drošību saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, Fizisku personu datu aizsardzības likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un saistošo starptautisko likumdošanas normu prasībām.
Kā skaidroja banku pārstāvji, jebkāda veida pieejamās informācijas izmantošana tiek uzraudzīta, bet informācijas nodošana trešajām pusēm notiek tikai Kredītiestāžu likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.
Piemēram, "Aizkraukles bankas" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans uzsvēra, ka bankai ir izstrādāts gan rīcības plāns, gan procedūras, lai nepieļautu datu noplūdi.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka informācija par klienta darījumiem glabājas ne tikai bankā, bet tā ir pieejama arī klientam un klienta darbiniekiem, kas ar to strādā, tādēļ datu drošības nodrošināšanā liela nozīme ir arī tam, cik rūpīgi pats klients glabā informāciju.
"Kā rāda pasaules pieredze, banku pusē informācija ir nesalīdzināmi lielākā drošībā un dažādu pārkāpumu un datu zādzību pamatā bieži ir tieši klienta neuzmanība. Savukārt trešajām personām jāievēro, ka par neizpaužamu ziņu izpaušanu ir paredzēta atbildība Krimināllikumā, un tas attiecas arī uz bankas noslēpumu," uzsvēra Jargans.
Kā ziņots, pēc telekompānijas LNT, kuras rīcībā ir nonākušas kādas Latvijas komercbankas kontu izdrukas par tās klientiem, iesnieguma FKTK uzsākusi pārbaudi par iespējamo datu noplūdi, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.
Pagaidām FKTK nenosauc banku, par kuras klientiem, iespējams, ir noplūduši dati, jo šodien FKTK pārstāvji dosies uz banku, lai veiktu pārbaudi un noskaidrotu datu autentiskumu. Ja dati tiks atzīti par autentiskiem, tad komisija paziņošot bankas nosaukumu, apliecināja Dravniece.
FKTK atgādina, ka saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 64.panta 1.daļu personas, kas izpaudušas ziņas par kredītiestādes klientu kontiem, ir saucamas pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.
Ja FKTK konstatēs, ka kredītiestāde neievēro Kredītiestāžu likuma un citu normatīvo aktu prasības, būsim tiesīgi īstenot vienu vai vairākas Kredītiestāžu likuma 113.panta 1.daļā minētās darbības, kā piemēram, piemērot naudas sodu, norādīja Dravniece.
Kā ziņots, LNT raidījums "Top 10" norādīja, ka viņu pastkastītē atrastajās izdrukās uz aptuveni 50 lapām atrodama informācija par 22 bankas klientiem un viņu veiktajiem darījumiem laika posmā no pagājušā gada marta līdz pat šī gada marta vidum.
Pati banka situāciju nekomentēja.
Fiziskajām personām dati minēti pat ar personas kodiem. Kāds advokātu uzņēmums norēķinās ar Latvijā labi zināmu uzņēmumu, tāpat redzams, kā vairāki tā sauktie ārzonas uzņēmumi ik dienu pārskaita miljonus eiro un dolāru uz Kipru, Panamu, Krieviju, Poliju un citām valstīm.
Kā tik konfidenciāla informācija varēja nonākt trešās personas rokās, pagaidām nav skaidrs. Iespējams, ir apieta bankas drošības sistēma vai arī šo informāciju ir noplūdinājis kāds bankas darbinieks, pieļāva raidījums.
"Top 10" kļuvis zināms, ka komercbanka par šo gadījumu, visticamāk, ir informēta jau marta vidū, taču faktu cenšas noklusēt, jo nevarot saprast, kādi tieši dati iegūti un kādā veidā.
Neatkarīgi no tā, kā dati iegūti, uzņēmumam būtu jāvēršas policijā. Klientu datu noplūde, kāda, visticamāk, notikusi, ir noziegums, atzīmēja raidījums. Ekonomikas policijā apliecināja, ka tā nevienu iesniegumu par šādu faktu nav saņēmusi.
Kā norāda raidījuma veidotāji, sazinoties ar bankas pārstāvjiem, nav radies iespaids, ka viņus šis fakts uztrauktu. Uz jautājumu, vai bankas vadība ir informēta par datu noplūdi, atbilde bija īsa un lakoniska: mums viss ir kārtībā. Komercbankas pārstāvji neizrādīja interesi par notiekošo, aicinot viņiem zvanīt pēc svētku brīvdienām, proti, otrdien, vai arī dokumentus atsūtīt pa pastu.
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons raidījumam atzina, ka pirmo reizi dzird par šādu bankas datu noplūdes faktu.