Finanšu ministrijas izstrādātā kredītņēmēju atbalsta programma ir tapusi pusgadu par vēlu, un ir nokavēta, intervijā laikrakstam "Biznes&Baltija" sacīja AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.
Kā norāda bankas vadītājs, kavēto maksājumu pieaugums vairs nav tik liels, turklāt, atbalsta programmas mērķis ir dot kredītņēmējiem "atelpu", taču bankas radušās grūtības iemācījušās pārvarēt arī pašas.
Valstij būtu vairāk jādomā par sociālo palīdzību cilvēkiem, kuri jau ilgāku laiku ir bez darba un kuriem drīz vairs nebūs, kur dzīvot, uzskata Mančinskis, uzsverot, ka bankas var atrast risinājumu attiecībās ar klientiem, tomēr ir cilvēki, kuri "labajos gados" pārvērtējuši savas nākotnes iespējas mazkvalificētā darbā un kuriem jau tolaik bijušas grūtības veikt kredīta maksājumus.
"Un ko tagad darīt ar cilvēku, kuram ir grūtības ne vairs kredītu atmaksāt, bet arī par komunālajiem pakalpojumiem norēķināties?" vaicā Mančinskis, norādot, ka šādiem cilvēkiem, kuriem nav darba un līdz ar to arī naudas, lai īrētu citu dzīvokli, risinājums ir viens - sociālās mājas.
Viņaprāt, par šo cilvēku problēmām valdība runā maz, tomēr tās nāksies risināt.
Kā ziņots, FM gatavo iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģijas ieviešanu, kurā piedāvās valdībai izlemt par privātā sektora parādu restrukturizācijas jeb kredītņēmēju atbalsta pasākumu ieviešanu vai atlikšanu un aizstāšanu ar citu atbalsta instrumentu - valsts galvojumiem uzņēmējdarbības jomai jaunu darba vietu radīšanai.
Ziņojumā tiks ņemts vērā visu iesaistīto pušu viedoklis, tas ir, Latvijas Komercbanku asociācijas viedoklis un Latvijas Kredītņēmēju apvienības viedoklis, norādīja FM pārstāve.
LETA jau ziņoja, ka pamatīgi ieilgusi programmas kredītņēmēju atbalstam tālākā virzība, kam viens no iemesliem varētu būt banku noraidošā attieksme, kas rosinājusi pat diskusijas starp ministrijām par šīs programmas lietderību.
Kredītņēmēju apvienība uzskata, ka programmas pašreizējā redakcija kredītņēmējiem radītu dubultu slazdu. Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons aģentūrai LETA iepriekš uzsvēra, ka ne ekonomiski, ne finansiāli programma nebūs īstenojama un pie esošajiem nosacījumiem neviena banka šajā programmā nepiedalīsies.
"Jau no 2008.gada rudens Komercbanku asociācijas bija par šādu atbalsta programmas īstenošanu, jo tā bija vajadzīga gan kredītņēmējiem, gan bankām, bet diemžēl finanšu apstākļu dēļ valsts to nevarēja īstenot, bet šodien lielākā vajadzība pēc šādas programmas ir jau garām. Mēs joprojām būtu priecīgi, ja tāda programma būtu, tomēr ne pie šādiem nosacījumiem," uzsvēra Tverijons.
Kā iepriekš informējusi FM, sagatavotā programmas redakcija paredz, ka pēc tās beigām tiek norakstīti 10% līdz 20% no kredīta pamatsummas tiem kredīta ņēmējiem, kuriem bijusi laba maksājumu disciplīna.
Programma paredz izsniegt valsts galvojumus 82 miljonu latu apmērā, un tās faktiskās izmaksas plānotas ap 31 miljonam latu gadā.