Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finanšu palīdzība Ungārijai, Latvijai un Ukrainai satur nosacījumus, kas var radīt tālāku kaitējumu šo valstu ekonomikām, secināts Ekonomisko un politisko pētījumu centra (CEPR) pētījumā.
Programmas, par kurām SVF vienojās ar šo valstu valdībām apmaiņā pret kredītu piešķiršanu, ietver pasākumus, sākot no stingrākas fiskālās politikas līdz ierobežojošai monetārajai politikai, kas apgrūtina ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos, teikts pētījumā.
"Nosacījumu nav tik daudz, kā tas mēdza būt pirms desmit gadiem, bet tie joprojām bieži vien ir kaitīgi," intervijā norādīja Vašingtonā bāzētā centra vadītājs Marks Veisbrots.
Ungārijai, Latvijai un Ukrainai pagājušajā gadā piešķirtie kredīti veido apmēram pusi no visiem palīdzības kredītiem, ko SVF bija piešķīris līdz jūlija beigām.
"Varētu izrādīties, ka visās šajās valstīs bija saprātīgākas atbildes uz krīzi, kas būtu samazinājušas darba vietu un ražošanas apjomu zaudējumus, sociālo pakalpojumu samazinājumu un politisko nestabilitāti, ko izraisīja ekonomiskā lejupslīde," teikts pētījumā.
Ekonomisko un politisko pētījumu centrs ir bezpeļņas organizācija, kas aptuveni 80% finansējuma saņem no dibinātājiem. Centra konsultatīvās padomes sastāvā ir Nobela prēmijas laureāti Roberts Solovs un Džozefs Štiglics.