Par iespējamiem pārkāpumiem RSK apdrošināšanas AS (RSK) darbībā Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) nesen nosūtījis iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Pirms tam birojā jau vērsās Jaunā laika (JL) Rīgas domes frakcija. Toties RSK valde uzrakstījusi iesniegumu Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas birojam par iepriekšējās valdes darbošanos. Arī Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Andris Ameriks (LPP/LC) sola saukt pie atbildības RSK amatpersonas, tikai nav dzirdēts, ka kāda no šīm lietām būtu vainagojusies ar rezultātu.
Vienīgi policijā Neatkarīgajai atzina, ka izmeklēšana būs ilga, jo jāpārbauda daudz dokumentu. Vainīgie RSK bankrota lietā meklēti ilgstoši. Tieši pirms gada Neatkarīgā rakstīja, ka domē dāsni izdāļā pusmiljonu – par darījumu starp diviem pašvaldības uzņēmumiem RSK, Rīgas satiksme un brokeri Trīs A brokers, kurā satiksmes darbinieku apdrošināšana brokerim ļāvusi nopelnīt apmēram pusmiljonu latu. Ar to arī viss sākās, jo jau 29. aprīlī Neatkarīgajai bija pamats apgalvot, ka RSK novesta līdz kliņķim. Dome gan mēģināja glābt tai piederošo uzņēmumu, piešķirot 1,25 miljonus latu pamatkapitāla palielināšanai. Tagad N. Ušakovs vēstulē KNAB izsaka aizdomas, ka, grozot grāmatvedības datus, šī nauda no pašvaldības varētu būt izkrāpta nepamatoti. Zīmīgi, ka šajā laikā kārtējais RSK valdes priekšsēdētājs ar domes kā akcionāra atbalstu solīja meklēt investorus. Neatkarīgā pērnā gada beigās pareģoja, ka šai apdrošināšanas kompānijai draud bankrots. Kas arī pienāca – šogad.
Vēl šā gada sākumā Neatkarīgā interesējās, vai RSK pašreizējai valdei ticis uzdots konkrēts termiņš, kurā jāizvērtē iespējas atgūt naudu, kas izlietota iespējamiem nepamatotajiem maksājumiem RSK darījumu partneriem. Izrādījās, ka dome nav uzdevusi ne konkrētu termiņu, ne arī ir zināms, cik lieli bijuši šie līdzekļi. Vēlāk N. Ušakovs apgalvoja, ka ar mahinācijām un finanšu datu manipulācijām no uzņēmuma mēģināts izkrāpt vairāk nekā miljonu latu.
Tikmēr jau uzsākta RSK likvidācijas procedūra, un 13. maijā augšupejošā izsolē mēģinās pārdot likvidējamā uzņēmuma nekustamo īpašumu Rīgā, Lāčplēša ielā 38. Sākuma cena noteikta 3,453 miljonu latu apmērā. Uz to, ka ēkas (RSK piederēja arī nams Rīgā, Lāčplēša ielā 60, kuru dome lika nopirkt pašvaldības SIA Rīgas nami) varētu būt patiesais RSK bankrota iemesls, tika norādīts vairākkārt. Par to rakstīja gan laikraksts Bizness&Baltija, uzkrītoši cenšoties uzzināt A. Amerika viedokli, gan arī pagājušā gada nogalē JL izteica aizdomas par atsevišķu personu interešu lobēšanu, pieņemot lēmumu nodot privatizācijai RSK, piesaistot tai privāto kapitālu. Lāčplēša ielā 38 pašlaik telpas nomā poliklīnika Pulss 5, kuru izmanto vairāki tūkstoši rīdzinieku.
Apzināti nerentabls bizness
Apdrošināšanas kompānijas pamatkapitālā sākotnēji tika ieguldīta nevis nauda, bet gan divas minētās ēkas Lāčplēša ielā, jo pastāvēja cerība, ka kāds varēs tās privatizēt. RSK bijušais padomes priekšsēdētājs Aris Lācis neslēpj, ka vairākkārt gājis pie toreizējā mēra Aivara Aksenoka un lūdzis paskaidrojumus, kas notiek ar RSK un kāpēc uzņēmums jāizputina. Viņš norāda, ka RSK ticis apzināti virzīts uz neizdevīgu saimniekošanas modeli, lai vēlāk varētu pateikt, ka pašvaldībai tādu uzturēt ir nerentabli. Viņš uzskata, ka kārotais objekts bijušas ēkas. Tolaik tās abas kopā bija novērtētas par vairāk nekā 6 miljoniem latu. Taču mainījās likumi, un no pamatkapitāla nācās izslēgt nekustamos īpašumus. Tad arī sākās RSK noriets. Uzņēmums pērn atzina, ka "līdz ar ekonomisko krīzi un nekustamā īpašuma tirgus apstāšanos sākotnējā iecere pārstrukturizēt aktīvu struktūru, pārdodot ēkas, nav iespējama". Tad tika nolemts namu Lāčplēša ielā 60 pārdot Rīgas namiem par 787 000 latu, bet 2007. gadā šī īpašuma vērtība bija noteikta 1,7 miljoni latu.
Arī bijušais RSK valdes priekšsēdētājs Ēriks Gailāns, kura piesegšana savukārt tiek pārmesta eksmēram Jānim Birkam, Neatkarīgajai apgalvo, ka akcionāru sapulcēs par visu ticis runāts. A. Lācis piebilst, ka akcionārs gan bijis viens – Rīgas dome Aksenoka personā. Viņa sarunas ar toreizējo mēru aprobežojušās ar A. Aksenoka aizrādījumu, ka apdrošināšana nav pašvaldības funkcija.
Tikmēr, piemēram, Tiesu administrācijai jau nācies pārslēgt līgumu par tiesnešu apdrošināšanu, jo līdz šim 583 tiesnešu veselība bija apdrošināta RSK līdz 2011. gadam. Interesanti, ka domes centrālā aparāta darbiniekiem veselība ir apdrošināta pavisam citā kompānijā. A. Lācis stāsta, ka viņš ar A. Aksenoku runājis arī par iespējām paplašināt RSK klientu loku, diemžēl bez rezultātiem.
Atgādinām, ka Rīgas dome šogad 19. janvārī nolēma parādu un skandālu mākto RSK likvidēt – no 1. aprīļa darbu zaudējuši 65 darbinieki. Jaunas polises netiek pārdotas no 2009. gada 22. decembra. Tomēr JL norādījis, ka lauzti apdrošināšanas līgumi ar vairāk nekā 3000 cilvēkiem, turklāt ar daļu no viņiem līgumi noslēgti tikai šā gada janvārī. Tādējādi varētu uzskatīt, ka šie cilvēki maldināti.