Vairāki Pasaules Bankas (PB) priekšlikumi ir vērtējami kā iespējamie īstermiņa lēmumi izdevumu samazināšanai, bet to efekts uz ekonomiku vidējā un ilgākā termiņā var būt pat negatīvs, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Piemēram, vienotās atalgojuma sistēmas ieviešanas princips pēc būtības esot atbalstāms, jo ir tikai loģiski un godīgi, ja par līdzīgu darbu dažādās valsts iestādēs darbinieki saņem arī līdzīgu atalgojumu, bet, skatoties uz pašreizējo ieviešanas mehānismu, esot vairāki riska faktori.
Pirmkārt, vienkārša algu izlīdzināšana nedošot vajadzīgo efektu, ja netiks attiecīgi optimizēts pienākumu apjoms. "Mērķtiecīgāk ir maksāt labu algu vienam darbiniekam, nevis sliktu algu diviem," uzskata ekonomists.
Otrkārt, nosakot maksimālo algu, pret kuru attiecina visu algu struktūru, pārāk zemu, ierēdņu vidū var tikt būtiski samazināta motivācija un sliktākajā gadījumā var pieaugt korupcijas risks, norāda Kazāks, atgādinot, ka pasaulē plaši izplatīta metode ir piesaistīt valsts pārvaldes algas privātā sektora atalgojumam (parasti ar koeficientu 0,7-0,8), kas nodrošina sabalansētāku motivāciju, tajā skaitā tik krasi neaktualizē korupcijas risku, un nodrošina pārskatāmāku darba tirgu.
"Teiciens, ka reformas sākas tad, kad beidzas nauda, ir tikai daļēja patiesība. Protams, ka naudas trūkums mudina uz izmaiņām, bet tajā pat laikā finansējuma samazināšana automātiski nenozīmē veiksmīgas strukturālas reformas. Lai padarītu sistēmu efektīvāku, ir nepieciešams mainīt motivāciju un ir nepieciešamas redzējums, kādam jābūt rezultātam," pauž eksperts.
Viņaprāt, noteikti ir atbalstāma turpmāka valsts funkciju konsolidācija. "Cilvēku pārcelšana no vienas aģentūras uz citu valsts pārvaldes struktūru nav reforma. Lai efektivizētu valsts aparāta darbību, ir nepieciešams pārskatīt pārvaldes funkcijas, to organizāciju, un samazināt arī darbinieku skaitu."
Svarīga esot arī valsts finanšu pārvaldības kontroles pastiprināšana, jo, ja līdzekļi izlietoti neatbilstoši, ir jābūt mehānismiem, lai par lēmumu pieņemšanu vai nepieņemšanu un izpildi vai neizpildi atbildīgajiem nepieciešamības gadījumā var piemērot reālas soda sankcijas, arī līdzekļu atgūšanu.
Tāpat esot jāuzlabo vispārēja finanšu disciplīna valsts sektorā, lai neatkārtotos pagājušā gada situācija, kad gada beigās virkne iestāžu nāca ar pieprasījumu finansēt izdevumus, kuriem jau iepriekš bijā jābūt iekļautiem izdevumos. "Ja tas regulāri atkārtosies, kāda būs disciplīna ievērot budžeta rāmjus?" retoriski vaicā Kazāks.
Eksperts atzīst, ka ekonomikas ilgtspējas un izaugsmes nodrošināšanai kritiski svarīga ir izglītības reforma, tomēr, lai veicinātu izglītības kvalitāti, ir nepieciešams piesaistīt finansējumu izpildes un mainīt vērtējuma rezultatīvos rādītājus. Viņš iesaka mērīt akadēmiskā personāla kvalifikāciju ar pasaulē pieņemtu standartu palīdzību, piemēram, "Science Citation Index".
Svarīga ir arī izglītības pieejamība, tāpēc ir ļoti uzmanīgi jāizanalizē, vai studiju kredītu subsīdiju pārtraukšana strauji nemazinātu izglītības pieejamību un nemudinātu jauniešu emigrāciju, uzsver "Swedbank" galvenais ekonomists.
Savukārt veselības aprūpē esot jāapzinās jau veiktās investīcijas un tās jāizmanto efektīvi. "Jāskatās uz veselības sektoru kā uz potenciāli eksportējošu nozari. Tā kā atsevišķiem uzņēmumiem šāda eksporta "pacelšana" bieži vien nav pa spēkam, nepieciešams valsts atbalsts un līdzdalība. Savukārt, ja gultas vietu skaita samazināšana vēl arvien ir nepieciešama, tad ir kritiski nodrošināt efektīvus loģistikas risinājumus, piemēram, efektīvu ātrās palīdzības dienestu, lai slimnieks tiek uz slimnīcu," norāda Kazāks.
Kā ziņots, PB Latvijai rosina apsvērt ļoti sāpīgus budžeta izdevumu samazināšanas lēmumus, kas iedzīvotāju ienākumus varētu samazināt vēl vairāk un skartu valsts pārvaldi, pensijas un sociālos pabalstus, kā arī veselības aprūpi un izglītības sistēmu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti.
Sagatavotajos dokumentos par iespējamajiem 2011.gada budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem PB rosina izvērtēt vienotās atalgojuma sistēmas izveidi valsts institūcijās un centralizētas jaunu amatu izveides kontroles ieviešanu, kas ļautu ietaupīt līdz desmit miljoniem latu.
Ieteikts turpināt darba vietu samazināšanu, galvenokārt ministrijām pakļautajās aģentūrās, valsts uzņēmumos, kā arī pašvaldību institūcijās, kas palīdzētu ietaupīt 10 līdz 20 miljonus latu. Rosināta arī turpmāka valsts funkciju konsolidācija vai atteikšanās no tām, kas ļautu samazināt valsts budžeta izdevumus par līdz pat 50 miljoniem latu. Šīs reformas galvenokārt varētu attiekties uz valsts uzņēmumiem un dažādām aģentūrām.
Valsts finanšu pārvaldības kontroles pastiprināšana palīdzētu ietaupīt 10 līdz 30 miljonus latu, uzskata PB, kura rosina arī rūpīgāk kontrolēt Izglītības, Kultūras un Satiksmes ministrijas pakļautībā esošajiem valsts uzņēmumiem un institūcijām piešķirtā finansējuma izlietošanu un nodrošināt neatbilstoši izlietoto līdzekļu atgūšanu.
Ierosināts atcelt tiešās subsīdijas gan valsts, gan pašvaldību uzņēmumiem, kas strādā ar zaudējumiem. Ietaupījums no tā valsts sektorā varētu sasniegt 40 līdz 150 miljonus latu, bet pašvaldību sektorā - 20 līdz 70 miljonus latu.
PB arī rosina izvērtēt pensiju neapliekamā minimuma samazināšanu no 165 līdz 80 latiem mēnesī, kas ļautu ietaupīt 85 miljonus latu. Ja neapliekamais minimums tiek samazināts līdz 140 latiem, ietaupījums budžetā veidotu 24 miljonus latu. Tāpat ierosināts atcelt piemaksas pensijām, kas pārsniedz 140 latus mēnesī, par līdz 1996.gadam veiktajām sociālajām iemaksām, un tas ļautu ietaupīt 120 miljonus latu.
Rosināts arī ieviest vispārēju pensiju indeksāciju, balstoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Tas 2011.gadā ļautu budžetā ietaupīt 31 miljonu litu.
Ieteikts atcelt vecāku pabalstu strādājošajiem vecākiem un aizstāt to ar ģimenes valsts pabalstu 100 latu apmērā. Šī reforma budžeta izdevumus samazinātu par 65 miljoniem latu.
Savukārt 27,4 miljonus latu varētu ietaupīt, par 50% samazinot valsts budžeta finansētās vietas visās augstākās izglītības iestādēs vai arī par 50% samazināt budžeta finansējumu katrai studiju vietai, starpību sedzot studentiem, uzskata PB.
Tāpat rosināts pārtraukt subsīdijas studiju kredītiem, tādējādi ietaupot 6 līdz 20 miljonus latu.
Bet veselības aprūpes nozarē paredzēts samazināt gultas vietu skaitu valsts slimnīcās līdz 450 uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi 2011.gadā ietaupot desmit miljonus latu.