Martā visos mājokļu tirgus segmentos vērota jauna tendence – daļa potenciālo pircēju īpašumu iegādājas ar banku aizdevuma palīdzību, liecina "Latio" tirgus pārskata dati.
Tas liecina, ka cilvēki ir gatavi atsākt izmantot kredītus, jo viņu viedoklis par ekonomiskās situācijas uzlabošanos kļūst optimistiskāks. Banku nosacījumi gan ir daudz stingrāki un aizdevuma apjoms mājokļa iegādei parasti nav lielāks par 50% no pirkuma summas, norāda "Latio".
"Var prognozēt, ka banku pārņemtie īpašumi – kā jaunie projekti, tā arī sērijveida dzīvokļi – tuvākajā laikā nonāks pārdošanā. Sākot šo īpašumu tirdzniecību, visticamāk, bankas izsniegs arī kredītus mājokļu iegādei, lai stimulētu šo procesu. Piedāvājums varētu palielināties, tomēr kredītu balstīts augs arī pieprasījums, līdz ar to dzīvokļu cenām nevajadzētu kristies," prognozē "Latio" tirgus analītiķis Māris Grīnbergs.
Rīgas sērijveida dzīvokļu vidējā cena martā salīdzinājumā ar februāri pieaugusi par 2% un bija 562 eiro (395 lati) kvadrātmetrā, bet septiņu mēnešu laikā cena kāpusi par 12,4%.
Februārī sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 550 eiro (386 lati) kvadrātmetrā un salīdzinājumā ar janvāri tā nebija mainījusies. Kopš 2009.gada septembra, kad pēc ilga krituma sērijveida dzīvokļu vidējā cena atkal sāka palielināties un bija 500 eiro (350 lati) par kvadrātmetru, tā pieaugusi par 12,4%.
"Septiņu mēnešu laikā sasniegts ļoti straujš sērijveida dzīvokļu cenu kāpums. Latvijas īpatnība ir nelielais tirgus izmērs un spēja ātri mainīties. Daudz lielākos tirgos atgūšanās pēc cenu korekcijas var ilgt pat desmit gadu. Latviju var salīdzināt ar nelielu kuģi, kas atšķirībā no milzīga kuģa, ekonomisko pārmaiņu jūrā spēj daudz ātrāk manevrēt un turpināt ceļu," norāda Grīnbergs.
"Dzīvokļu vidējās cenas palielinās, jo potenciālo pircēju vēlmēm atbilstošs mājokļu piedāvājums sarūk. Pēdējā pusgada laikā samazinājies arī mazākas platības un lētāku sērijveida dzīvokļu piedāvājums, jo šos mājokļus, atsākoties aktivitātei nekustamā īpašuma tirgū, iegādājās vispirms. Darījumu apjoms gan nav pieaudzis un ir saglabājis iepriekšējo mēnešu līmeni," skaidro "Latio" Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.
Sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums martā bija diezgan vienmērīgs un stabils visos Rīgas mikrorajonos un visās daudzdzīvokļu māju sērijās. Lielākais vidējās cenas pieaugums martā bija dažādu sēriju vienas un divu istabu dzīvokļiem Pļavniekos, Ziepniekkalnā, Ķengaragā, Sarkandaugavā un Bolderājā. Tas skaidrojams ar lielāku pieprasījumu pēc nelielas platības dzīvokļiem un ierobežotu to piedāvājumu.
Labā tehniskā stāvoklī esošu sērijveida dzīvokļu cenas tādos pieprasītos mikrorajonos kā Purvciems, Pļavnieki un Zolitūde vienistabas dzīvokļiem bija 21 000 – 30 000 eiro (14 758 – 21 084 lati), divu istabu dzīvokļiem – 29 000– 37 000 eiro (20 381 – 26 000 latu), trīs istabu dzīvokļiem – 34 000 – 47 000 eiro (23 895 – 33 031 lati), četru istabu dzīvokļiem – 39 000 – 54 000 eiro (24 409 – 37 951 lati). No Rīgas centra attālākos mikrorajonos, piemēram, Vecmīlgrāvī un Bolderājā, dzīvokļu cenas ir vidēji par 20% – 30% zemākas.
"Martā, sevišķi mēneša beigās, kopējā mājokļu tirgus aktivitāte ir palielinājusies," norāda Gailīte.
Pircēji vēlas iegādāties kvalitatīvus sērijveida dzīvokļus, kuros var uzreiz dzīvot un tie nav jāremontē. Remontējamus dzīvokļus šobrīd nepērk pat par zemu cenu. Tāpat pircēji neizrāda interesi par remontētiem sērijveida dzīvokļiem, kuri tiek piedāvāti par tirgus situācijai neatbilstoši augstu cenu, norāda "Latio".
Gan martā, gan 2010.gada pirmajā ceturksnī dzīvokļu pārdošanas piedāvājums ir palielinājies, tomēr daļa no šiem dzīvokļiem to sliktā stāvokļa vai augstās cenas dēļ neatbilst pircēju pieprasījumam. Kopumā visos mājokļu segmentos ir ierobežots labu, kvalitatīvu dzīvokļu un māju piedāvājums. Martā salīdzinājumā ar februāri pieaudzis dzīvokļu piedāvājums par cenu no 25 000 līdz 75 000 eiro (17 570 – 52 710 lati). Šajā grupā pamatā ietilpst sērijveida dzīvokļi. Piedāvājums samazinājies dzīvokļiem par cenu līdz 25 000 eiro, kā arī virs 90 000 eiro (63 252 lati).
Vēl viena visam mājokļu tirgum raksturīga iezīme martā – pircēji, kā tas pēdējo gadu laikā ierasts, vēlas pārdevēja noteikto cenu samazināt pat līdz 30%, savukārt pārdevēji šo cenu pazemināt ir gatavi arvien retāk un tikai nedaudz.