Ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) rīkojumu izveidotā darba grupa ir sagatavojusi īstermiņa pasākumu plānu ēnu ekonomikas mazināšanai, kas paredz kopumā septiņus uzdevumus, ko īstenojot samazināsies iespēja legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, tiks apgrūtināta iespēja darījumos lietot skaidru naudu un būs veicināta labprātīga nodokļu nomaksa.
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vadītās darba grupas sākotnējais ziņojums un īstermiņa pasākumu plāns ēnu ekonomikas mazināšanai ir izsūtīts ministrijām izvērtēšanai, un Valsts sekretāru sanāksmē 1.aprīlī plānots informēt valsts sekretārus par plāna sagatavošanas gaitu.
Darba grupa uzsver, ka ēnu ekonomikas apkarošanai nepieciešami ne tikai represīvi, kontroli un administratīvo slogu palielinoši pasākumi, bet arī kompleksi, inovatīvi risinājumi, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret iesaistīšanos ēnu ekonomikā un radītu motivāciju darboties legāli, norāda FM Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
Darba grupa izvirzījusi septiņus uzdevumus, kurus izpildot būtu iespējams mazināt ēnu ekonomiku. Lai to paveiktu, nepieciešams veikt izmaiņas likumā "Par nodokļiem un nodevām", valdības noteikumos, kā arī pilnveidot FM interneta mājaslapu, teikts darba grupas sagatavotajā pasākumu plānā.
FM uzskata, ka ēnu ekonomikas samazināšanai ir jāierobežo skaidras naudas darījumi vairumtirdzniecībā, jānodrošina Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pieeja Kredītu reģistrā esošajai informācijai, jāizvērtē pastāvošā sistēma ziņošanai par pārkāpumiem un jāizstrādā priekšlikumi, kas veicinātu informācijas sniegšanu kontrolējošajām iestādēm par citu personu izdarītajiem pārkāpumiem.
Darba grupa uzskata, ka efektīvākai skaidrā naudā veikto darījumu kontrolei likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta pirmajā daļā noteikto skaidrā naudā veikto darījumu summa, pēc kuras pārsniegšanas nodokļu maksātājiem ir jāiesniedz deklarācija par iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, ir jāsamazina no 3000 latu uz 1000 latu.
Tāpat ir nepieciešama sabiedrības informēšana/izglītošana par iekasēto nodokļu izlietojumu un visiem labumiem, ko nodokļu maksātājs gūst no nodokļu maksāšanas, un sabiedrības iesaistīšana Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu un priekšlikumu ēnu ekonomikas samazināšanai izstrādē, padarot visu informāciju publiski pieejamu un radot iespējas iedzīvotājiem iesaistīties priekšlikumu izstrādē.
Darba grupa uzskata, ka ir pieciešams noteikt, ka viens no kritērijiem, lai persona varētu izmantot TIR procedūru un saņemt TIR karnetes, ir noteikta algas līmeņa nodrošināšana darbiniekiem.
Kā sagaidāmo ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ēnu ekonomikas samazināšanu, ja VID tiks dota pieeja Kredītu reģistram, darba grupa min to, ka, veicot fizisko personu ienākumu-izdevumu analīzi, daudz precīzāk un pilnīgāk tiktu identificētas personas, kurām izdevumi pārsniedz ienākumus, un, lai iegūtu informāciju par fizisko personu izsniegtajiem aizdevumiem un to atmaksu, nebūtu nodokļu maksātājam jāpieprasa iesniegt papildu deklarāciju par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu, bet informācija riska analīzes vajadzībām tiktu iegūta no Kredītu reģistra.
Darba grupa uzskata, ka šī mērķa sasniegšanai FM līdz šā gada 1.jūlijam jāizstrādā un valdībā jāiesniedz grozījumi Kredītiestāžu likuma 106.1 panta 7.daļā, nosakot, ka Latvijas Banka Kredītu reģistrā esošās ziņas sniedz VID nodokļu administrēšanas funkciju nodrošināšanai un informācijas apmaiņa tiek nodrošināta tiešsaistes režīmā un automātiskās informācijas apmaiņas veidā, pamatojoties uz noslēgto starpresoru vienošanos.
Darba grupas ieskatā, ja tiks izvērtēta pastāvošo sistēma ziņošanai par pārkāpumiem un izstrādāti priekšlikumi, kas veicinātu informācijas sniegšanu kontrolējošajām iestādēm par citu personu izdarītajiem pārkāpumiem, tad kontrolējošo iestāžu rīcībā būs vairāk informācijas par iespējamiem pārkāpumiem, palielināsies risks tikt atklātam un līdz ar to samazināsies motivācija iesaistīties ēnu ekonomikas aktivitātēs.
FM pastāvošās sistēmas izvērtējums un priekšlikumi sistēmas uzlabošanai būtu jāsagatavo un jāiesniedz valdībai līdz šā gada 1.jūnijam.
No skaidras naudas darījumu ierobežošanas vairumtirdzniecībā kā sagaidāmā ietekme uz nodokļu iekasēšanu un ēnu ekonomikas samazināšanu minēts tas, ka bezskaidras naudas darījumos ir mazāka iespēja veikt krāpnieciskus darījumus un izvairīties no nodokļu nomaksas, netiek pieļauta iespēja legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, tostarp "aplokšņu algas".
Lai ierobežotu skaidras naudas darījumus vairumtirdzniecībā, ir nepieciešams atjaunot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta normu, kas noteiktu, ka vairumtirdzniecībā atļauts veikt tikai bezskaidras naudas norēķinus. FM šīs izmaiņas jāsagatavo un jāiesniedz valdībā līdz 1.jūlijam.
Savukārt savstarpēji skaidrā naudā veikto darījumu summas samazināšana no 3000 latu uz 1000 latu, pēc kuras šie darījumi jādeklarē, apgrūtinās iespēju darījumos lietot skaidru naudu un VID būs pieejama papildu informācija par veiktajiem darījumiem, lietojot skaidru naudu, teikts FM darba grupas izstrādātajā pasākumu plānā. Šī mērķa sasniegšanai FM līdz 1.jūlijam valdībā jāiesniedz grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".
Ja tiks noteikts, ka viens no kritērijiem, lai persona varētu izmantot TIR procedūru un saņemt TIR karnetes, ir algas līmeņa nodrošināšana darbiniekiem, tiks samazināta algu izmaksa "aploksnēs" tranzīta nozarē. Šim nolūkam veicami grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumos par muitas procedūras - tranzīts - piemērošanas kārtību, un šie grozījumi FM valdībā jāiesniedz līdz 1.jūlijam.
Ja tiks veikta sabiedrības informēšana/izglītošana par iekasēto nodokļu izlietojumu un visiem labumiem, ko nodokļu maksātājs gūst no nodokļu maksāšanas, tad, darba grupas ieskatā, tiks veicināta labprātīga nodokļu nomaksa, jo sabiedrība redzēs, kur paliek viņa samaksāto nodokļu nauda. Šim nolūkam FM līdz 1.jūnijam jāpilnveido ministrijas interneta mājaslapa.
Savukārt septītā mērķa sasniegšanai, proti, sabiedrības iesaistīšanai un informēšanai Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu un priekšlikumu ēnu ekonomikas samazināšanai izstrādē, nepieciešams pastāvīgi atjaunot informāciju FM interneta mājaslapā. Darba grupas ieskatā, tas uzlabotu izstrādāto risinājumu kvalitāti un radītu lielāku atbalstu sabiedrībā to ieviešanai.
Kā informēja Melnace, darba grupas darbs ir sadalīts divos posmos.
Tā kā sabiedrība sagaida ātru rīcību, nākamnedēļ darba grupa iesniegs Ministru kabinetā īstermiņā īstenojamus pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai un godīgas konkurences veicināšanai, tomēr par savu pamatuzdevumu darba grupa ir izvirzījusi otrajā posmā realizējamo konceptuālo risinājumu izstrādi un iesniegšanu Ministru kabinetā līdz 2010.gada 1.jūnijam, kas būtu pamatoti uz ēnu ekonomikas cēloņu analīzi un veicinātu sabiedrības uzvedības izmaiņas ilgtermiņā.
Ņemot vērā to, ka darba pirmā posma izpildei bija pieejamas tikai nepilnas trīs nedēļas, darba grupa vienojās, ka sākotnēji tiks apkopoti visi darba grupas locekļu jau šobrīd apzinātie risinājumi.
Kā informēja Melnace, saņemto priekšlikumu apjoms ir pietiekoši liels, tomēr tie ir ļoti neviendabīgi un lielākā daļa no tiem nav realizējama īstermiņā, turklāt daļa no tiem prasa padziļinātu izpēti, tāpēc tika atlasīti pasākumi, kuri ir konkrēti, ko iespējams realizēt līdz šā gada 1.jūlijam, tie ir jauni un netiek realizēti kādā citā kontekstā, pret tiem netika saņemti būtiski darba grupas dalībnieku iebildumi un tie neprasa papildus finansējumu.
Minētie pasākumi vērsti trīs virzienos: stiprināt administrēšanu/kontroli, apgrūtināt iesaistīšanās iespējas ēnu ekonomikā un informēt/iesaistīt sabiedrību. Savukārt pārējie priekšlikumi tiks izskatīti darba grupas darbības nākošajā posmā.
Turpmākajos divos mēnešos darba grupa plāno darboties vairākos virzienos. Pirmkārt, izvērtēt VID un citu kontrolējošo iestāžu veikto riska analīzi un citus veiktos pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai. Otrkārt, sadarbībā ar uzņēmējiem iepazīties ar privātā sektora redzējumu par galvenajiem cēloņiem, kas mazina motivāciju darboties legāli. Treškārt, ņemot vērā to, ka šai parādībai ir dažādi cēloņi un tie var atšķirties katrā nozarē, analizēt katru nozari atsevišķi un izstrādāt atbilstošus risinājumus šādās nozarēs: būvniecība, transports, apstrādes rūpniecība, komercpakalpojumi, lauksaimniecība un mežsaimniecība, kā arī citās nozares, ja nepieciešams.
Nozaru analīzi veiks tam īpaši izveidotas apakšgrupas, kuru sastāvā ietilps attiecīgās nozares kompetentās iestādes un nozares uzņēmēji. Apakšgrupu uzdevumi būs veikt attiecīgās nozares analīzi, novērtēt ēnu ekonomikas apjomu tajā, identificēt galvenos cēloņus un ēnu ekonomikas darbības mehānismus, izstrādāt gan represīvo, gan motivējošo pasākumu priekšlikumus.