Grieķijas problemātiskās budžeta situācijas dēļ Eiropas Savienības (ES) institūcijas varētu kļūt piesardzīgākas, uz laiku apturot eirozonas paplašināšanu un liedzot Igaunijai jau nākamgad pievienoties Eiropas Monetārajai savienībai, - tādu viedokli šodien Eiropas Parlamenta (EP) debatēs par eirozonas ikgadējo pārskatu pauda no Latvijas ievēlētais deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK).
Viņš norādīja Eiropas Centrālās bankas vadības un Eiropas Komisijas pārstāvjiem uz tiem signāliem, kas vēstīs par eirozonas situāciju, ja Igaunija tomēr netiks ar 2011.gadu uzņemta eirozonā, informē deputāta palīdze Ance Gulbe.
"Pagājušā gada decembrī tā laika ES finanšu komisārs [Hoakins] Almunija paziņoja, ka, ja nekas būtisks nenotiks, nākamā gada vasarā Igaunija tiks uzaicināta ar 2011.gadu pievienoties eirozonai. Šis tas ir mainījies, gan ne ar Igauniju, bet gan - ar eirozonu," debatēs norādīja Zīle.
Deputāts sacīja, ka patlaban Igaunija praktiski ir vienīgā ES dalībvalsts, kas izpilda Māstrihtas kritērijus.
"Ja Igauniju neuzņems eirozonā atbilstoši noteikumiem, tas būs signāls finanšu pasaulei, ka ar eirozonu ir tik slikti, ka tā nespēj uzņemt mazu, bet fiskāli atbildīgu valsti. Citiem vārdiem - uz eirozonas kluba durvīm tiks izkārta izkārtne: "Klubs slēgts, notiek kapitālais remonts!"," uzsvēra Zīle.
Tāpat viņš uzskata, ka šāda rīcība dotu negatīvu signālu citām ES jaunajām dalībvalstīm, tostarp Latvijai, kas, lai ieviestu eiro, devalvē savu ekonomiku ar divciparu iekšzemes kopprodukta kritumu un ārkārtīgi augstu bezdarba rādītāju.
"Signāls radīs jautājumu: kāpēc mums ar augsto nacionālo valūtas kursu maksimāli censties atdod privāto parādu, ko izsniegušas ES bankas eiro kredītos, ja pienācīga finanšu disciplīna un kritēriju izpilde galu galā, kā izrādās, nav nosacījumi iekļūšanai eiro zonā?" retoriski vaicā Zīle.
EP pēc debatēm pieņēmis trīs rezolūcijas par eirozonu un valstu finansēm, Eiropas Centrālās bankas darbu 2008.gadā un tās viceprezidenta kandidatūru.
Eiroparlamentārieši rezolūcijās prasa labāk uzraudzīt eirozonas kandidātvalstu statistiku, nostiprināt eirozonas valstu savstarpējās saistības, kā arī sniegt lielāku atbalstu valstīm, kas nav eirozonā.