Šogad no AS "Parex banka" ("Parex") atdalītā jaunā banka strādās ar zaudējumiem, bet jau 2011.gadā tā strādās ar peļņu, šodien medijiem akcentēja "Parex" pārstāvji.
2014.gadā pelnītspējas rādītājam vajadzētu sasniegt 17%. Spēcīgu likviditātes pozīciju jaunā banka varētu sasniegt 2013.gadā.
"Parex" pārstāvji gan uzsver, ka aktīvu un saistību nodalīšana tiks sākta tikai pēc bankas restrukturizācijas plāna saskaņošanas ar Eiropas Komisiju (EK). To, kāds būs jaunveidojamās bankas zīmols un nosaukums, šodien iesaistīto pušu pārstāvji neatklāja, solot šo informāciju paziņot, tiklīdz tas būs zināms.
"Parex bankas" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzina, ka nosaukuma izvēli ietekmēs vairāki apstākļi, piemēram, kad notiks sadalīšana un kā virzīsies sarunas ar potenciālajiem pircējiem.
Kā šodien preses konferencē norādīja Privatizācijas aģentūras (PA) pārstāvis Juris Jākobsons, nevar izslēgt to, ka esošajai bankai turpmāk būs zaudējumi, tomēr pieaicināto konsultantu ieteiktais bankas restrukturizācijas modelis zaudējumu iespējamību nevienā no bankas daļām neparedz.
Melngailis norādīja, ka sadalīšanas mērķis ir pēc iespējas ātrāk sākt strādāt ar peļņu, sākt atmaksāt valstij tās noguldījumus un izveidot investoriem pievilcīgu struktūru. Viņš apgalvoja, ka bankas klienti nekādas izmaiņas restrukturizācijas procesā nejutīs, bet drīzāk tikai no tā iegūs, jo pārveides process ļaus ātrāk atbrīvoties no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteiktajiem ierobežojumiem un atsākt kreditēšanu.
Tomēr Melngailis pieļāva, ka paliekošās bankas rezultāti būs atkarīgi no tā, cik veiksmīgi izdosies atgūt problemātisko aktīvu zaudējumus.
Gan Melngailis, gan "Nomura International plc" ("Nomura") restrukturizācijas vadītājs Eiropā Metjū Frenčs uzsvēra, ka netiks izdarīts spiediens kādu no bankas daļām pārdot pēc iespējas ātrāk un neatbilstoši tirgus cenai.
Melngailis vairākkārt akcentēja, ka patlaban nav pamats spekulācijām par to, ka "Parex bankai" gaidāmi turpmāki zaudējumi vai radīsies nepieciešamība pēc papildu valsts atbalsta pasākumiem.
Tajā pat laikā Jākobsons pieļāva - ņemot vērā, ka pašlaik "Parex banka" joprojām strādā ar zaudējumiem, nevar pilnībā izslēgt, ka papildu ieguldījumu no valsts vajadzēs. Tomēr konsultantu izstrādātais modelis šādus ieguldījumus neparedz.
Saskaņā ar "Parex bankas" vadītāja teikto, valsts nauda tiks atgūta piecu gadu laikā. "Pēc sadalīšanas jaunajai bankai būs labāki rādītāji, lai valsts ieguldītos līdzekļus atmaksātu ātrāk, nekā to nedarot. Kad un kādā veidā notiks bankas pārdošana, vēl nav iespējams prognozēt," norādīja Melngailis.
No preses konferences dalībnieku teiktā izriet, ka vecā banka drīzāk darbosies kā aktīvu pārvaldes kompānijas un tās galvenais mērķis būs slikto kredītu līdzekļu atgūšana maksimālā apmērā, par to liecina arī tas, ka palikusī "Parex" neveiks nekādas kontu operācijas, bet tās veiks jaunizveidotā banka, kas varēs brīvi operēt ar noguldījumiem un darboties kreditēšanas tirgū.
Paredzēts, ka veiksmīga bankas restrukturizācijas plāna saskaņošanas rezultātā ar EK abas bankas daļas savu juridisko darbību varētu sākt šā gada 1.jūlijā, tomēr ir iespējamas laika nobīdes. Saskaņā ar "Nomura" pārstāvja sacīto "zaļo gaismu" restrukturizācijas sākšanai varētu saņemt jau aprīlī.
"Svarīgi, lai nepieciešamais apstiprinājums no EK tiktu uztverts kā dialogs, nevis šķērslis. Ar EK konsultējamies jau ilgāku laiku un tā zina, kāds ir bankas restrukturizācijas plāns," akcentēja Frenčs, sakot, ka detalizētas diskusijas ar EK tiks sāktas drīzumā.
Preses konferencē visi tās dalībnieki uzsvēra, ka vakar valdībā pieņemtais bankas restrukturizācijas plāns ir labākais modelis, lai banka pēc iespējas drīzāk tiktu stabilizēta un atgrieztos pie peļņas gūšanas.
Tomēr joprojām ir pietiekami daudz jautājumu, uz kuriem atbildīgo iestāžu vadītāji pagaidām atbildes nevarēja sniegt. Piemēram, joprojām nav skaidrs, kurai no "Parex" daļām īsti būs jāsedz saistības ar sindicētajiem aizdevējiem un kas notiks ar bankas emitētajām eiroobligācijām.
Frenčs pieļāva, ka saistības ar sindicētajiem aizdevējiem paliks esošās "Parex bankas" kompetencē, kurai būs jānodrošina, lai tiktu atmaksāta aizdevuma atlikusī daļā.
"Nomura" pārstāvis informēja, ka, "Parex bankā" saglabājoties "status quo" situācijai vai arī no bankas izdalot sliktos aktīvus, būtu nepieciešams papildu finansējums no valsts. Tāpēc izstrādātais restrukturizācijas plāns ir optimāls, lai bankas darbību normalizētu un pēc iespējas maksimilizētu valsts ieguldījumu atgūšanas iespējas.
"Nedrīkst izdarīt spiedienu banku pārdot pēc iespējas ātrāk, jo, stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, laika gaitā banka būs spējīga atkopties pilnībā un iespējas atgūt naudu palielināsies," sacīja Frenčs.
Sarunā ar biznesa portālu "Nozare.lv" Frenčs atzina, ka plāna detaļas būs zināmas tikai pēc sarunu procesa ar EK noslēgšanos, kad būs skaidrs arī turpmākais "Parex bankas" meitasuzņēmumu liktenis.
Lai gan atsevišķās investoru grupas ir izteikušas pat oficiālus piedāvājumus iegādāties "Parex bankas" daļas, līdz šim pieaicinātie konsultanti sarunas ar ieinteresētajiem investoriem nav veikuši. Frenčs to skaidroja ar to, ka patlaban vēl ir pietiekami daudz neskaidrību, lai sāktu jau konkrētas sarunas ar investoriem, tāpēc pēc sarunām ar EK, kad būs zināmas visas restrukturizācijas plāna detaļas, vēlreiz tiks apzināti iespējamie investori un bankas daļu pircēji.
Kā ziņots, otrdien Ministru kabinets pieņēma lēmumu par "Parex" restrukturizācijas modeli, kas paredz perspektīvu un nākotnes bankas biznesa profilam atbilstošo aktīvu nodalīšanu jaunā uzņēmumā (jaunajā bankā).
Šo modeli atbilstoši EK noteiktajām vadlīnijām valdībai rekomendē īstenot valdības piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants "Nomura", jo tam ir būtiskas priekšrocības attiecībā uz valsts noguldījumu atgūšanu un bankas klientu interesēm.
Atbilstoši izvēlētajam modelim apstiprināts arī bankas restrukturizācijas plāns, kuru Finanšu ministrijai uzdots iesniegt apstiprināšanai EK, tādējādi ievērojot noteikto kārtību attiecībā par valsts atbalsta sniegšanu finanšu institūcijām.
Starp konsultanta ieteiktā modeļa priekšrocībām Finanšu ministrija minējusi Eiropas Komisijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas interešu un prasību ievērošanu, "pozitīvu PR (publisko attiecību) efektu" investoru acīs un bankas iepriekšējās reputācijas "attīrīšanu". Jaunajai bankai būtu arī labi likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji.
Savukārt kā modeļa trūkumi minēts gan augsts īstenošanas un tālāks tiesvedības risks, nepieciešamība papildus jaunās bankas kapitālā ieguldīt 100 miljonus latu valsts naudas, kapitalizējot daļu noguldījuma, gan sarežģītais īstenošanas process, kas, kā noprotams, var novest pat līdz bankas darbības traucējumiem.
Augstais tiesvedības risks izriet no iecerētā aktīvu sadales modeļa, proti, bankas iepriekšējo akcionāru laikā veiktos ieguldījumus - 52,8 miljonus latu - subordinētajā kapitālā paredzēts atstāt vecajā jeb "sliktajā" bankā, par ko šie ieguldītāji, tostarp vairāki pensiju fondi, visticamāk, tiesāsies, turklāt aktīvu sadalei paredzēts piemērot Kredītiestāžu likuma normu - 59.2 pantu, kuru vairāki juristi šī darījuma kontekstā vērtē kā neatbilstošu Satversmei.
Labajā bankā plānots pārnest aktīvus 1,5 miljardu latu vērtībā, bet "Parex bankā" atstāt aktīvus 785 miljonu latu vērtībā.
"Parex bankā" paliktu problemātiskie aktīvi, par kuriem netiek maksāts laikā, un "neprofila kredīti", kas neatbilst bankas nākotnes stratēģijai vai mazina to vērtību potenciālo investoru acīs, - kopumā 684 miljonu latu vērtībā. Tikmēr labā banka saņemtu kredītus 767 miljonu latu vērtībā.
Starp potenciālajiem "Parex bankas" labās daļas pircējiem tiek minētas Latvijā jau strādājošās bankas "Nordea" un "DnB Nord banka", Polijas "PKO Bank Polski", Krievijas "Alfa Bank", Vācijas "Raiffeisen Bank" un "Erste Bank", kā arī finanšu investori.
Patlaban 76,6% "Parex bankas" akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.