"Parex banka" restrukturizācijas jautājumos ir ļoti rūpīgi analizēti juridiskie aspekti, - intervijā televīzijas kanālam LNT atzina Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Jāatgādina, ka līdz šim ir izskanējis viedoklis, ka bankas sadalīšana "labajā" un "sliktajā" bankā varētu Latvijas valstij nozīmēt tiesvedību ar bankas iepriekšējiem akcionāriem.
Tikmēr pēc V. Dombrovska teiktā, šajā jautājumā ir speciālistu atzinums uz 54 lapām par šī darījuma juridiskajiem aspektiem, tos izvērtējusi arī Tieslietu ministrija.
Kā zināms vakar valdība pieņēma lēmumu par AS "Parex banka" restrukturizācijas modeli, kas paredz perspektīvu un nākotnes bankas biznesa profilam atbilstošo aktīvu nodalīšanu jaunā uzņēmumā. Labajā bankā plānots pārnest aktīvus 1,5 miljardu latu vērtībā, bet "Parex bankā" atstāt aktīvus 785 miljonu latu vērtībā. "Parex bankā" paliktu problemātiskie aktīvi, par kuriem netiek maksāts laikā, un "neprofila kredīti", kas neatbilst bankas nākotnes stratēģijai vai mazina to vērtību potenciālo investoru acīs, - kopumā 684 miljonu latu vērtībā. Tikmēr labā banka saņemtu kredītus 767 miljonu latu vērtībā.
Šo modeli atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) noteiktajām vadlīnijām valdībai rekomendē īstenot valdības piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants "Nomura International plc" ("Nomura"), jo tam ir būtiskas priekšrocības attiecībā uz valsts noguldījumu atgūšanu un bankas klientu interesēm.
Tiesa šim modelim piemīt augsts tiesvedības risks, kas izriet no iecerētā aktīvu sadales modeļa, proti, bankas iepriekšējo akcionāru laikā veiktos ieguldījumus - 52,8 miljonus latu - subordinētajā kapitālā paredzēts atstāt vecajā jeb "sliktajā" bankā, par ko šie ieguldītāji, tostarp vairāki pensiju fondi, visticamāk, tiesāsies, turklāt aktīvu sadalei paredzēts piemērot Kredītiestāžu likuma normu - 59.2 pantu, kuru vairāki juristi šī darījuma kontekstā vērtē kā neatbilstošu Satversmei.
Atbilstoši izvēlētajam modelim apstiprināts arī bankas restrukturizācijas plāns, kuru Finanšu ministrijai uzdots iesniegt apstiprināšanai EK, tādējādi ievērojot noteikto kārtību attiecībā par valsts atbalsta sniegšanu finanšu institūcijām.
Starp konsultanta ieteiktā modeļa priekšrocībām Finanšu ministrija (FM) minējusi Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) interešu un prasību ievērošanu, "pozitīvu PR (publisko attiecību) efektu" investoru acīs un bankas iepriekšējās reputācijas "attīrīšanu". Jaunajai bankai būtu arī labi likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji.
Savukārt kā modeļa trūkumi minēts gan augsts īstenošanas un tālāks tiesvedības risks, nepieciešamība papildus jaunās bankas kapitālā ieguldīt 100 miljonus latu valsts naudas, kapitalizējot daļu noguldījuma, gan sarežģītais īstenošanas process, kas, kā noprotams, var novest pat līdz bankas darbības traucējumiem.