Centrāleiropas ekonomika atkāpusies no bezdibeņa malas

Stāvot tuvu ekonomikas sabrukumam 2009. gada sākumā, Centrāleiropas reģions - valstu, vadošo biznesmeņu, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju stingras rīcības rezultātā - ir atkāpies no bezdibeņa malas. Pie šāda secinājuma nonākuši starptautiskās audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte eksperti, kas veidojuši CE TOP 500 - pārskatu par 2008.gada 500 lielākajām Centrāleiropas kompānijām.

Pārskats ietver arī vadošo ekonomistu, ekspertu un zinātnieku viedokļus un analīzi kā uzņēmumi 18 valstīs cīnījās par izdzīvošanu un savu pozīciju saglabāšanu krīzes apstākļos.

2008. gada laikā 388 uzņēmumi (78% no CE TOP 500 saraksta) vidēji par 20% ir palielinājuši savus ienākumus. 2009. gada pirmajā ceturksnī, 76% no tiem uzņēmumiem, par kuriem autoru rīcībā bija finanšu informācija, ienākumi samazinājās par 23%, salīdzinot ar 2008. gada pirmo ceturksni. Situācija ir līdzīga gandrīz visās nozarēs reģionā: ražošanā ieņēmumi samazinājušies par 33%, nekustamā īpašuma nozarē - 22% kritums, enerģētikas un resursu nozarē - 17% kritums. Savukārt, veselības aprūpes un medicīnas zinātnes sektora ieņēmumi samazinājušies tikai par 1% un šī nozare ir ietekmēta vismazāk.

''CE TOP 500 reitingā šogad iekļuvušas pat vairāk Baltijas valstu kompānijas nekā gadu iepriekš –19 uzņēmumi (iepriekšējā gadā – tikai 14): 7 - no Latvijas, 10 - no Lietuvas un 2 - no Igaunijas. Latviju CE TOP 500 reitingā šogad pārstāv Latvenergo, Elko grupa, Rimi Baltic, Maxima, t/n Mažeiķu nafta, Latvijas Gāze un Latvija Statoil. Ņemot vērā to, ka 2009. gadā Baltijas valstīs, īpaši Lietuvā un Latvijā, makroekonomiskie rādītāji turpina pasliktināties, var prognozēt, ka nākamajā CE TOP 500 pārskatā Baltijas uzņēmumu skaits samazināsies,'' - komentē Valdis Mitenbergs, Deloitte Latvia biznesa attīstības direktors.

Tāpat kā divos iepriekšējos gados, enerģētikas un resursu nozares uzņēmumiem ir vislielākais īpatsvars arī šī gada reitingā (aptuveni 30% no reitingā iekļautiem uzņēmumiem). Ražošanas uzņēmumu īpatsvars samazinājās līdz 23%, un tas, galvenokārt, ir saistīts ar ekporta apjoma samazinājumu uz Rietumeiropas valstīm.

Starp Centrāleiropas valstīm Polija bija īpašs gadījums, tās ekonomika izvairījās no lejupslīdes, IKP pieaugums 2009.g. pirmajos divos ceturkšņos sastādīja 0,8% un 1,1% attiecīgi. Pētījuma autori ir definējuši vēl divas valstu grupas, pamatojoties uz šo valstu spēju atgūties no krīzes. Pirmajā grupā tiek iekļautas tādas valstis, kuras, visticamāk, atgūsies no krīzes ātrāk: Albānija, Bosnija-Hercegovina, Bulgārija, Čehijas Republika, Moldova, Melnkalne, Rumānija, Slovēnija un Slovākija. Otrajā grupā – valstis, kurām atgūšanās process būs ilgāks un smagāks - Horvātija, Igaunija, Ungārija, Latvija , Lietuva, Maķedonija, Serbija un Ukraina.