Teorētiski iespēja ilgākā laika periodā atgūt visu valsts ieguldīto naudu AS "Parex banka" saglabājas, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja neatkarīgās investīciju bankas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.
Investīciju baņķieris vienlaikus atzina, ka pašreizējais bankas novērtējums, visticamāk, liecinātu, ka valstij izdosies atgūt tikai daļu no ieguldītā. "Patlaban mēs nerunājam par cenu, par kādu banku vajadzētu vai varētu pārdot, bet gan tikai par to daļu, ko valsts varētu atgūt," pauda baņķieris, uzsverot, ka vienlīdz svarīgs valsts uzdevums ir atbrīvot arī pašvaldību un valsts uzņēmumu noguldījumus "Parex bankā".
Iespējamos valsts zaudējumus Rungainis prognozēt nevēlējās, norādot, ka tās būtu tikai spekulācijas, jo jāņem vērā arī bankas aktīvu kvalitātes iespējamās izmaiņas ilgtermiņā. "Pēc kāda laika kāds no šodien nevērtīgajiem aktīviem var kļūt pat ļoti vērtīgs, un tad situācija var mainīties," pieļāva investīciju baņķieris.
Viņa skatījumā, lai arī kādā veidā tiks izdalīti "Parex bankas" sliktie aktīvi, valstij būs nepieciešams ilgs laika periods, lai no tiem tiktu vaļā pilnībā, un šajā procesā esot svarīga arī kvalitāte, kā tas tiek darīts.
Vērtējot pieaicināto konsultantu "Nomura International plc" ieteikto bankas restrukturizācijas modeli, kas paredz visus labos aktīvus pārnest uz jaundibinātu banku, nevis izdalīt sliktos aktīvus un saglabāt esošo kredītiestādi, Rungainis norādīja, ka jaunas bankas izveide ir reāli iespējama, tikai pieņemot speciālu "Parex bankas" likumu.
Investīciju baņķieris skaidroja, ka finanšu pasaulē līdzīgi prakse ir jau izmantota citās valstīs un izrādījusies pietiekami veiksmīga. Viņš arī neredz būtiskas problēmas, kas ierobežotu jaunas bankas izveidi uz "Parex bankas" labo aktīvu bāzes, un pie attiecīga strādājošo skaita un nepieciešamajiem lēmumiem jaunas bankas izveidei nepieciešamās formalitātes varot nokārot pāris mēnešu laikā.
Viņaprāt, valsts patlaban mēģina atdalīt "kotletes no mušām", kas nozīmē, ka bankai tās esošajā veidolā potenciālo pircēju nav, tāpēc tiek mēģināts atrast veidus, kā pārdot vismaz kādu daļu no "Parex bankas". "Izskatās, ka valsts un tās pieaicinātie pārstāvji ir novērtējuši situāciju un sapratuši, ka izdalīt atsevišķi labo banku būtu pareizāk, jo pēc tās ir pieprasījums," piebilda eksperts.
Taču Rungainis pieļauj, ka, nodalot no "Parex bankas" labos aktīvus, tā bankas daļa, kas saglabās daļu no valsts noguldījumiem, sliktos aktīvus, problemātiskos kredītus un "neprofila kredītus", kas neatbilst bankas nākotnes stratēģijai, agri vai vēlu attapsies maksātnespējas priekšā.
"Vecā banka kļūs maksātnespējīga, jo tur būs aktīvi, kas nenes pietiekamus ienākumus. Lielākais noguldītājs paliks valsts un bijušie "Parex bankas" īpašnieki," uzsvēra Rungainis.
Rungainis brīdina, ka, nepieņemot speciālu likumu "Parex bankai", bet nodalot tās labos aktīvus jaunā bankā, ir nodrošināta tiesāšanās, kas, ņemot vērā Latvijas tiesu praksi, var vēl vairāk visu procesu apgrūtināt un galu galā no bankas sadalīšanas nebūs bijusi nekāda jēga un būs apdraudēta arī labās bankas pārdošana.
"Problēma ar "Parex banku" ir tā, ka ir uzbūvēta ļoti dārga mašīna, kas nevar nodrošināt savu pastāvēšanu, bet, lai tā kļūtu par veiksmīgu funkcionējošu iestādi, ir nepieciešamas izmaiņas," atzina Rungainis.
Kā ziņots, saskaņā ar Valsts kases datiem Latvijas valsts septiņos termiņdepozītos "Parex bankā" jau bija noguldījusi 622 miljonus latu. Atbilstoši 2009.gada 8.maijā Ministru kabinetā apstiprinātajam bankas restrukturizācijas plānam valsts atbalsts bankai ir ilgtermiņā, kamēr "Parex banka" sāks atmaksāt valsts noguldījumus.
Tāpat ziņots, ka pieaicināto konsultantu ieteiktais "Parex bankas" restrukturizācijas modelis - visus labos aktīvus pārnest uz jaundibinātu banku, nevis izdalīt sliktos aktīvus un saglabāt esošo kredītiestādi - ir riskantāks, turklāt valstij var draudēt ar nopietnu un ilgstošu tiesvedību, secināms no aģentūras LETA rīcībā esošajiem dokumentiem, kas tiek izmantoti lemšanai par "Parex bankas" nākotni.
Starp konsultanta ieteiktā modeļa priekšrocībām Finanšu ministrija (FM) minējusi Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) interešu un prasību ievērošanu, "pozitīvu PR (publisko attiecību) efektu" investoru acīs un bankas iepriekšējās reputācijas "attīrīšanu". Jaunajai bankai būtu arī labi likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji.
Savukārt kā modeļa trūkumi minēts gan augsts īstenošanas un tālāks tiesvedības risks, nepieciešamība papildus jaunās bankas kapitālā ieguldīt 100 miljonus latu valsts naudas (kapitalizējot daļu noguldījuma), gan sarežģītais īstenošanas process, kas, kā noprotams, var novest pat līdz bankas darbības traucējumiem.
Īstenojot šo scenāriju, valstij nāksies pilnībā nodrošināt visu jaunas bankas dibināšanas procesu, kas ietver ne tikai, piemēram, vienošanos ar korespondentbankām un SWIFT, bet arī jaunu bankas sistēmas izveidi, papildu ieguldījumus infrastruktūrā u.c.
Starp potenciālajiem "Parex bankas" labās daļas pircējiem tiek minētas Latvijā jau strādājošās bankas "Nordea" un "DnB Nord banka", Polijas "PKO Bank Polski", Krievijas "Alfa Bank", Vācijas "Raiffeisen Bank" un "Erste Bank", kā arī finanšu investori.
Kā ziņots, valdība pirms nedēļas pieņēma zināšanai Privatizācijas aģentūras ziņojumu par darbu pie modeļa, kas paredz perspektīvu un nākotnes bankas biznesa profilam atbilstošo aktīvu nodalīšanu jaunā bankā. Lemšanu par "Parex bankas" restrukturizācijas plānu valdība turpinās rīt, 23.martā.
Līdz 31.martam šis plāns jāiesniedz Eiropas Komisijai.
LETA jau ziņoja, ka ar starptautisko konsultantu "Nomura" noslēgts līgums par "Parex" restrukturizācijas plāna izstrādi un ieviešanu. Tāpat konsultants organizēs "Parex bankas" un restrukturizācijas rezultātā izveidoto vienību pārdošanu.
Patlaban 76,6% "Parex bankas" akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 19,7% - ERAB.