o uzņēmumu un arī iedzīvotāju puses nav nopietna pieprasījuma pēc jauniem kredītiem, ko galvenokārt ietekmē vēlme mazināt pārlieku lielās saistības, negatīvā pieredze, kā arī neskaidrība par savu nākotni, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts.
"Savukārt kredītu piedāvājumu pamatā ietekmē komercbanku zaudējumi - uzkrājumi nedrošiem kredītiem, turklāt komercbankas vēlas vairāk balstīties uz vietējiem resursiem, proti, sabalansēt izsniegto kredītu attiecību pret piesaistītajiem depozītiem," skaidro ekonomists.
Stikuts ir pārliecināts, ka pieprasījums pēc kredītiem atjaunosies tikai pēc tam, kad valstī atsāksies ekonomikas izaugsme.
"Primāri ir jāatdzīvina uzņēmējdarbība, lai arvien vairāk parādītos zema riska projekti, ko būtu vērts finansēt. Tas nozīmē daudzus sīkus darbus, no kuriem daļu valsts jau cenšas īstenot," norāda eksperts, piebilstot, ka valstij nopietnāk ir jāstrādā pie Eiropas Savienība fondu apguves, kā arī jāpastiprina eksporta garantiju fonda darbība.
Tāpat, viņaprāt, ir jāizveido maza, diezgan labi apmaksāta un efektīva ierēdņu komanda, kas pierādītu, ka nodokļi tiek tērēti lietderīgi. "Valstij ir jāsakārto nodokļu sistēma tā, lai to nevajadzētu mainīt katru gadu, bet pats galvenais uzdevums ir iekasēt esošos nodokļus," uzsver Stikuts.
Vienlaikus viņš kā svarīgu valsts darbu atzīmē uzņēmumu bankrota procedūras saīsināšanu, lai atbrīvotu līdzekļus, kurus tālāk varētu novirzīt kreditēšanai.
Šajos apstākļos ļoti nozīmīga loma varētu būt riska kapitāla uzņēmumiem, kuri atšķirībā no tradicionālajām bankām var ieguldīt uzņēmumā bez jebkādām garantijām, balstoties uz labu biznesa ideju un tiešu uzņēmuma kontroli, akcentē eksperts.
Kā ziņots, Latvijas Bankas padome, lai motivētu bankas tām pieejamos resursus novirzīt tautsaimniecības attīstībai, pagājušajā nedēļā nolēma samazināt noguldījumu iespējas uz nakti Latvijas Bankas procentu likmi no 1% uz 0,5%.