No kopējā bezdarbnieku skaita 12,4% cilvēku nav valsts valodas zināšanu pat zemākajā līmenī, līdz ar to praktiski darba tirgus viņiem ir slēgts, - šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Baiba Paševica.
Kā galveno problēmu Paševica minēja valsts valodas eksāmena kārtošanas izmaksas iedzīvotājiem, taču pašlaik šis jautājums esot atrisināts. Ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS) pārrunāti jautājumi par papildu pasākumiem, kā palīdzēt šiem cilvēkiem ātrāk un vieglāk apgūt valsts valodu. "Jau aprīlī, maijā sāksim dažādas programmas šajā jomā," skaidroja NVA vadītāja.
Kā sacīja Paševica, kopējie bezdarba pieauguma tempi Latvijā nedaudz samazinās, "pašlaik esam 2009.gada jūnija bezdarba rādītājos". NVA prognozē, ka vasarā līdz ar sezonas darbu parādīšanos var sagaidīt nelielu bezdarba līmeņa samazināšanos.
Pagājušajā gadā no reģistrētajiem bezdarbniekiem darba attiecības sāka 60 000 cilvēku, tas ir, trīs četri tūkstoši cilvēku mēnesī. Situācija nav mainījusies arī šogad.
Paševica uzsvēra, ka pērn atsevišķos mēnešos pirmajā un ceturtajā ceturksnī bezdarbniekos reģistrējās 10 000, pat 20 000 jaunu bezdarbnieku.
Pašlaik palielinās ilgstošo bezdarbnieku skaits, kuri bez darba ir gadu, pašlaik tādu ir 17,9%, bet šim skaitlim ir tendence pieaugt.
Vairumā gadījumu tā dēvētās simtlatnieku programmas bezdarbniekiem ir vienīgais ienākumu gūšanas veids, - no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita vidēji 90 000 - 95 000 cilvēku nav nekādu legālu ienākumu, sacīja Paševica.
Kā nelielu situācijas uzlabošanās iespēju NVA vadītāja min iespēju dibināt mikrouzņēmumus par 100 latiem. "Ja cilvēks būs kaut vai pašnodarbināta persona, viņš jau vairs nebūs bezdarbnieks," uzskata Paševica.
NVA vadītāja atzinīgi novērtēja valdības operativitāti bezdarba mazināšanas pasākumu atbalstīšanā. "Valdības darbs bijis neparasti operatīvs un straujš, divi pasākumi pērn - septembrī valdība apstiprināja normatīvos dokumentus un sāka realizēt stipendiju programmu, šogad lemj par papildu finansējuma piešķiršanu šim projektam," piebilda Paševica.
Jau ziņots, ka marta vidū reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā sasniedzis 17,3% atzīmi un bez darba 15.martā bija reģistrēti 193 747 cilvēki, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotie operatīvie dati par bezdarba līmeni valstī.
Februāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 17,1% un bez darba bija reģistrējušies 192 032 cilvēki.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja NVA direktore Baiba Paševica, turpinās gada pirmajos divos mēnešos novērotā tendence - bezdarba pieauguma temps nedaudz mazinās un patlaban tas ir pagājušā gada jūnija līmenī.
Pēc Paševicas teiktā, marta pirmajās divās nedēļās viszemākais bezdarba līmenis bijis Rīgā - 12,8%. Turklāt Rīgā, kā arī NVA Ventspils, Daugavpils, Ludzas, Aizkraukles un Jēkabpils filiālēs bezdarba līmenis šai laikā nav pieaudzis.
Augstākie reģistrētā bezdarba rādītāji joprojām ir Latgalē - Rēzeknē un Ludzā bezdarba līmenis pārsniedz 30% atzīmi.
NVA datu bāzē reģistrētas 1688 vakances, līdz ar to uz vienu vietu pretendē 115 bezdarbnieki.
Paševica prognozē, ka, iespējams, līdz vasarai bezdarba līmeņa pieauguma temps turpinās mazināties, taču tas nenozīmējot, ka situācija būtiski uzlabojas. Viņa uzsvēra, ka 17,3% augsts reģistrētais bezdarbs ir ļoti augsts rādītājs, tāpēc šogad var runāt vienīgi par pozitīvām tendencēm šai jomā, bet cerēt uz būtiskiem uzlabojumiem šogad vēl nevarēsim.
Jau ziņots, ka janvāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 16,6%.