Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, atteikšanās no samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm dotu budžetam 95 miljonus latu, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem apgalvoja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš.
Patlaban pazeminātās PVN likmes fiskālā ietekme uz valsts budžetu gadā medikamentiem ir 48,4 miljoni latu, medicīnas ierīču un preču - 2,19 miljoni latu, avīžu un žurnālu - četri miljoni latu, grāmatu - 3,54 miljoni latu, sabiedriskā transporta - 9,84 miljoni latu, siltumenerģijas - 14,42 miljoni latu, elektrības - 9,71 miljons latu, dabasgāzes - 2,7 miljoni latu, malkas - 0,19 miljoni latu.
PVN standartlikme 21% Latvijā patlaban ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Pēc Tauriņa domām, PVN samazinātās likmes nav efektīvs risinājums ne kādas iedzīvotāju grupas atbalstam, ne kādas nozares atbalstam. Pēc FM speciālistu domām, labāks risinājums būtu ieviest tiešas subsīdijas nozarei un sociālajām grupām. Tagad zāles ar samazinātu PVN pērk gan mazturīgie, gan bagātnieki.
Atceļot samazināto PVN likmi, iegūtos līdzekļus, pēc FM domām, varētu izmantot, lai palielinātu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, kas, piemēram, Igaunijā ir 100 latu, bet Lietuvā - 95 lati, kas ietekmē mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Daļu iegūto līdzekļu varētu novirzīt pensionāriem, kuri praktiski neko neiegūs no neapliekamā minimuma palielināšanas. "Tad pensionāri paši varēs izvēlēties, kā izmantot šos papildu ienākumus - apmaksāt palielinātos komunālos pakalpojumus vai pirkt zāles," skaidroja Tauriņš.
Deputāts Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL) bija aprēķinājis, ka pēc samazinātās PVN samazināšanas tikai par apkuri vien gadā nāksies samaksāt 50 latus vairāk.
FM arī plāno, ka daļu papildu līdzekļu varētu novirzīt pašvaldībām pabalstu izmaksai mazturīgajiem.
Vienlaikus Tauriņš norādīja, ka vienošanās, kas parakstītas ar Starptautisko Valūtas fondu, neparedz nekāda nodokļu "bufera" veidošanu, kas var apgrūtināt iecerēto nodokļu reformu.
Uzņēmumu ienākumu nodokļa likme 15%, pēc Tauriņa teiktā, ir viena no labvēlīgākajām ES, bet tās maksāšanā, pēc FM domām, ir pārāk daudz atvieglojumu, kurus vajag pārskatīt no to efektivitātes viedokļa. Tauriņš arī atzina, ka visefektīvākā varētu būt uzņēmumu ienākuma likme 8-9%, bet par likmes pārskatīšanu varētu sākt domāt tikai pēc 2014.gada, kad Latvija būs izpildījusi Māstrihtas kritērijus. Tad varētu lemt arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu.
Latvija ir sasniegusi vai pārsniegusi ES minimālās akcīzes nodokļa likmes. Šobrīd akcīzes nodokļa likmes nav plānots pārskatīt, ja vien nebūs kādas jaunas ES iniciatīvas.
Akcīzes nodokļa palielināšana ir sekmējusi ēnu ekonomiku, kuras īpatsvars Latvijā, kas, pēc vieniem aprēķiniem, ir 12-16%, pēc citiem, - pat 40%.
FM arī plāno izvērtēt valsts nodevas, kuru skaits 2000.gadā bija 48, bet šogad - jau 96. Tauriņš atzina, ka nodevu sistēma "ir sarežģīta un grūti kontrolējama". Vairākas nodevas atbilst nodokļu pazīmēm un nav saistītas ar sniegto pakalpojumu izmaksām.
Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt valsts ilgtspējīgas attīstības procesu un sabiedrības līdzdalību tajā, kā arī veicināt Lisabonas stratēģijā noteikto uzdevumu izpildi Latvijā un iesaistīt šo uzdevumu izpildē valsts institūcijas, pašvaldības un sociālos partnerus.