Pasaules banka (PB) ar Latvijas valdību sākusi sarunas par otro PB aizdevumu Latvijai 100 miljonu eiro (ap 70 miljonu latu) piešķiršanu Latvijai, intervijā aģentūrai LETA apstiprināja PB Eiropas un Centrālāzijas reģionālā biroja vadošais ekonomists Trūmans Pakards.
Kā ziņots, PB paredzētais aizdevums sociālajam sektoram - 200 miljoni eiro - tiks piešķirts divās daļās, katra 100 miljonu eiro apmērā. Par pirmās daļas piešķiršanu Latvijas valdība un PB noslēdza līgumu pagājušās nedēļas beigās, savukārt par atlikušo summu lēmums varētu tikt pieņemts šogad.
Kā intervijā skaidroja Pakards, sociālajam sektoram paredzētā aizdevuma sadalīšana uz pusēm notikusi nolūkā uzturēt ciešas attiecības ar Latvijas valdību šo līdzekļu izlietošanas gaitā, kontrolējot to izlietojumu un nepieciešamības gadījumā ieviešot korekcijas pasākumu plānā.
PB pārstāvis uzsver, ka lēmums par vēl 100 miljonu eiro aizņemšanos būs jāpieņem Latvijas valdībai, tomēr, ņemot vērā PB līdzšinējo iesaisti, viņu vada nojausma, ka valdība ir vairāk ieinteresēta nevis papildus finanšu līdzekļu iegūšanā, bet tehniskajā palīdzībā, ko PB var nodrošināt ar sociālo jomu saistītajās ministrijās.
Kā ziņots, no PB aizdotajiem 100 miljoniem eiro sociālās drošības tīkla un sociālā sektora reformu īstenošanai lielākā daļa - 24,2 miljoni latu paredzēti veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, paredz piektdien finanšu ministra Einara Repšes (JL) un PB Centrāleiropas un Baltijas valstu direktora Pītera Harolda parakstītais līgums.
Kā līguma parakstīšanas laikā uzsvēra Harolds, šī nauda ir domāta tiem visnabadzīgākajiem cilvēkiem, kurus ekonomiskā krīze ir skārusi vissmagāk. Šai iedzīvotāju kategorijā ietilpst arī bezdarbnieki un bez iztikas līdzekļiem palikušie cilvēki.
Daļa no aizdevuma summas - 17,8 miljoni latu - jau tika novirzīta pērnā gada sociālās drošības tīkla pasākumu nodrošināšanai, pārējā daļa 56,6 miljonu latu apmērā paredzēta pasākumu īstenošanai šogad.
Tajos ietilpst ne tikai iedzīvotāju atbalsts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā, bet arī garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta palielināšana un valsts atbalsts pašvaldībām, līdzfinansējot 50% no izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalstam. Ar šiem līdzekļiem paredzēta dzīvokļa pabalsta izmaksas nodrošināšana, kā arī darba praktizēšanas ar stipendiju īstenošana.
Izglītības jomā paredzēts nodrošināt pirmsskolas izglītības piedāvājumu bērniem piecu un sešu gadu vecumā, kā arī transportu skolēnu nogādāšanai skolās no apdzīvotajām vietām, kur skolas ir slēgtas izglītības reformas rezultātā.
Satiksmes jomā tie būs līdzekļi zaudējumu kompensēšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā.
Kā uzsvēra Harolds, PB eksperti sekos šīs naudas izlietojumam, lai tā sasniegtu tos mērķus, kuriem tā domāta. Tāpat Valsts kontrole būs tā institūcija, kura sekos līdzi šo finanšu resursu tēriņiem.
Repše mediju pārstāvjus arī informēja, ka, ja gadījumā pildīsies valsts budžets un papildu riski neradīsies, tad, iespējams, tiks apsvērta iespēja neizņemt visus aizdevuma līdzekļus. Lai gan pagaidām situācija rāda, ka visi līdzekļi tomēr būšot nepieciešami, atzina finanšu ministrs.
Kā ziņots, PB Izpilddirektoru padome iepriekš apstiprināja Pirmā drošības tīkla un Sociālā sektora reformas īpašās attīstības politikas aizdevumu Latvijai 100 miljonu eiro (70 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātos, ka pašvaldībām pietiek līdzekļu, ar ko turpināt sniegt primāros sociālos pakalpojumus.
Šis aizdevums ir daļa no starptautiskās finansiālās atbalsta programmas, ko īsteno Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Savienība (ES) un kas ir vērsta uz globālās ekonomikas krīzes un ekonomikas straujās lejupslīdes ietekmes mazināšanu.
Aizdevuma galvenie mērķi - ekonomikas lejupslīdes laikā nodrošināt drošības tīklu sociāli neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, līdzsvarot fiskālās konsolidācijas radītās sociālās izmaksas un atbalstīt svarīgas strukturālas reformas sociālā sektora programmās.
PB piedāvātā programma sniegs atbalstu Latvijas valdības starpsektoru Ārkārtas sociālā drošības tīkla stratēģijas ieviešanai, lai atvieglotu Latvijas ekonomikas sarukšanas laikā mājsaimniecībām radušos papildu slogu un mīkstinātu fiskālās konsolidācijas sociālo ietekmi.
Ņemot vērā, ka tiek ieviestas sarežģītas, bet nepieciešamas strukturālas reformas, valdība ir apņēmusies samazināt sociālās izmaksas, kas radušās, izglītības un veselības sektoram pārejot uz jaunu finansēšanas un pakalpojumu sniegšanas modeli. Ar šīm reformām iecerēts panākt, lai šie pakalpojumi ir pieejami visā valstī.
Programmas gaitā PB sāks tehnisko sadarbību ar institūcijām, lai nodrošinātu monitoringu tam, kā tiek ieviesti ārkārtas drošības programmas pasākumi un vai laikus tiek reaģēts uz mājsaimniecību vajadzībām. Tiks pārskatīti arī vidējā termiņa sociālā sektora jautājumi.