Degvielas cena Latvijā gada laikā ir pieaugusi par aptuveni 13 santīmiem litrā, savukārt kopš februāra benzīns ir kļuvis vidēji par 1,3 santīmiem litrā dārgāks. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Uldis Sakne uzskata, ka šobrīd ir sasniegts degvielas cenas augstākais punkts un tuvākā nākotnē benzīns un dīzeļdegviela dārgāki vairs nekļūs.
Iemesls straujam degvielas cenu kāpumam pēdējā mēneša laikā, pēc U. Saknes skaidrotā, ir naftas cenas kāpums pasaules tirgū. "Citu iemeslu es neredzu. Latvijā pēdējā mēneša laikā nav mainījusies nodokļu sistēma, nav arī pieņemtas jaunas prasības, kas varētu izraisīt degvielas cenu kāpumu," skaidroja U. Sakne. Taču, tā kā pēdējās dienās naftas cena ir mazliet kritusies, viņš prognozē, ka tuvākajā laikā degvielas cenai vairs nevajadzētu kāpt. Iepriekš gan Latvijas lielie degvielas tirgotāji Neatkarīgajai apgalvoja, ka nav tiešas saistības starp naftas un degvielas cenām benzīntankā, jo degvielas mazumtirdzniecības cenu veido ne tikai pati degvielas cena, bet arī nodokļi un tirdzniecības un piegādes izmaksas, savukārt pati degvielas cena ir atkarīga ne tikai no naftas cenas biržās.
Vakar 95. markas degvielu varēja nopirkt, sākot no 72 santīmiem litrā (tiesa, šāda cena bija tikai vienā degvielas uzpildes stacijā), līdz 77 santīmiem litrā. Pēc www.dus.lv aplēsēm, vakar vidējā E95 markas benzīna cena bija 0,749 lati litrā. Savukārt Eiropas enerģijas portālā www.energy.eu vidējā 95. markas benzīna cena Latvijā bija norādīta daudz zemāka – 1,05 eiro litrā (0,735 lati litrā). U. Sakne Neatkarīgajai atzina, ka šobrīd nav vienotas metodikas, pēc kuras aprēķināt vidējo degvielas cenu Latvijā. Taču jau gada otrajā pusē, kad būs sākusi darboties degvielas cenu informēšanas sistēma, būs objektīvi izvērtējams, vai Latvijā ir lētākā vai dārgākā degviela Eiropas Savienībā.
Vakar valdībā akceptēta kārtība, kādā komersants, kam izsniegta speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju par vidējām degvielas mazumtirdzniecības cenām. Ekonomikas ministrija informēs Eiropas Komisiju par Latvijas vidējo degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas radīs iespēju EK veikt objektīvāku cenu savstarpēju salīdzināšanu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu ziņotajām degvielas cenām.
Tā kā naftas produktu mazumtirdzniecībā darbojas vairāk nekā 160 licencētas personas, nolemts, ka informācija par degvielas mazumtirdzniecības vidējām cenām būs jāsniedz tikai tiem komersantiem, kuru mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apjoms iepriekšējā kalendāra gadā pārsniedz 15 000 kubikmetru (benzīnam un dīzeļdegvielai) un 2000 kubikmetru (autogāzei). Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, šādiem kritērijiem atbilst vien četri pieci degvielas tirgotāji Latvijā. Viņiem informācija par vidējo cenu 95. markas un 98. markas benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei no degvielas uzpildes sūkņa visās komersanta degvielas mazumtirdzniecības vietās būs jāsniedz elektroniskā veidā katras nedēļas pirmdienā un katra mēneša 15. datumā, ievadot to Naftas produktu informācijas sistēmā NAPRO. Diemžēl publiski šī datu bāze nebūs pieejama, Neatkarīgajai skaidroja Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Jaunā kārtība stāsies spēkā pēc publicēšanas Latvijas Vēstnesī, tā neprasīs papildu izmaksas no valsts budžeta.